Jaunumi

19.10.2020.
Globālā kampaņa aicina atpazīt un ārstēt sirds mazspēju
Dzīve ar sirds mazspēju ir grūtību un izaicinājumu pilna, bet īpaši liela piesardzība ir jāievēro pacientiem šajā – Covid-19 – uzliesmojuma laikā. Globālās kampaņas “Atpazīsti sirds mazspēju!” mērķis ir vairot izpratni par sirds mazspēju un uzsvērt to, cik svarīgi ir izprast to cilvēku vajadzības, kuri ir visneaizsargātākie pret Covid-19. Kāpēc izpratnes veidošana par sirds mazspēju ir tik svarīga? Sirds mazspēja ir nopietna hroniska slimība, kad sirds nespēj sūknēt pietiekami daudz asiņu, lai nodrošinātu visu orgānu vajadzības. Visbiežākie sirds mazspējas cēloņi ir koronārā sirds slimība, miokarda infarkts, iedzimti sirds defekti vai bojāti sirds vārstuļi. Simptomi ir: elpas trūkums, nogurums un ekstremitāšu pietūkums. Tiek lēsts, ka 1 no 5 cilvēkiem ir sirds mazspējas risks, un tas ir biežākais hospitalizācijas cēlonis cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Inese Mauriņa, biedrības Parsirdi.lv vadītāja, Global Heart Hub Sirds Slimību pacientu padomes pārstāve:“Statistikas dati liecina, ka Eiropā vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam sirds mazspēja ir aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā jau 7%. Un, lai arī mūsdienās slimību var savlaicīgi diagnosticēt un, uzsākot ārstēšanu, krietni uzlabot pacienta veselības stāvokli un prognozi, daudzi pacienti par slimību uzzina novēloti, kad jau radušās slimības komplikācijas vai arī nav pietiekami līdzestīgi ārstu nozīmētajai terapijai. It īpaši šobrīd, COVID-19, uzliesmojumu laikā ir ārkārtīgi svarīgi kontrolēt savus veselības rādītājus. Tāpēc aicinu ikvienu sirds mazspējas pacientu rūpēties par savu veselību, sekojot līdzi ārstu norādēm, lietojot atbilstošas medikamentu devas un iespēju robežās ievērojot arī veselīga dzīvesveida pamatprincipus un, protams, drošības ieteikumus. Tikai tā jūs samazināsiet iespējamo COVID-19 komplikāciju risku!” Sargiet sevi un cilvēkus, kas dzīvo ar sirds mazspēju COVID-19 pasaulei radījis vēl nebijušas sabiedrības veselības problēmas. Tā straujā izplatība ir radījusi ievērojamu satraukumu visā pasaulē. Saprotams, ka tie, kas dzīvo ar sirds mazspēju, ir noraizējušies.Aicinām jūs ievērot sabiedrības veselības ieteikumus, lai samazinātu inficēšanās risku un  izplatīšanās iespējas:
  • Regulāri un rūpīgi dezinficējiet rokas un mazgājiet tās ar ziepēm un ūdeni.
  • Uzturiet vismaz 2 metru attālumu starp sevi un citiem.
  • Izvairieties doties uz publiskām vietām.
  • Lietojiet aizsargmaskas publiskās vietās.
  • Izvairieties pieskarties acīm, degunam un mutei.
  • Pārliecinieties, ka arī apkārtējie cilvēki ievēro higiēnas prasības
  • Palieciet mājās pat ar nelieliem simptomiem, piemēram, klepu, galvassāpēm, vieglu drudzi. Izvairīšanās no kontakta ar citiem pasargās viņus no iespējam saslimt ar COVID-19 un citiem vīrusiem.
  • Ja Jums ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana, meklējiet medicīnisko palīdzību.
  • Sekojiet jaunākajai informācijai no uzticamiem avotiem, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas vai Slimību Profilakses un kontroles centra mājaslapās.
Atpazīstiet sirds mazspējas simptomus! Sirds mazspēja dažādus cilvēkus var ietekmēt dažādos veidos. Simptomi var parādīties pēkšņi un sākotnēji būt smagi (akūta sirds mazspēja), vai arī tie var parādīties laika gaitā un pakāpeniski pasliktināties (hroniska sirds mazspēja). Ja Jums ir sirds mazspēja, jums var būt viens vai vairāki no šiem simptomiem. Biežākie sirds slimību simptomi ir:
  • Klepus / sēkšana
  • Liels nogurums vai enerģijas trūkums
  • Apetītes zudums
  • Biežāka urinēšana, īpaši naktī
  • Ātra sirdsdarbība vai sirdsklauves
  • Elpas trūkums
  • Elpas trūkums, pat guļus stāvoklī
  • Tūska potītēs / pēdās / vēderā
  • Svara pieaugums īsā laika periodā (> 2 kg 2 dienu laikā)
Ja jums ir viens vai vairāki no šiem simptomiem, pat ja jums nav diagnosticētas sirds problēmas, jums jākonsultējas ar ģimenes ārsts. Par Global Heart Hub Global Heart Hub ir pirmā globālā bezpeļņas organizācija, kas izveidota, lai sniegtu atbalstu tiem, kurus skārušas sirds un asinsvadu slimības. Tā ir sirds slimību pacientu organizāciju alianse, kuras biedrs ir arī ogranizācija ParSirdi.lv. Tas mērķis ir radīt vienotu globālu atbalstu tiem, kas ir saskārušies ar kardiovaskulārajām saslimšanām. Kampaņas atbalstītāji un  partneri Šo kampaņu atbalsta Globālā Sirds centra Sirds mazspējas pacientu padome. Sirds mazspējas pacientu padome ir pacientu organizāciju alianse visā pasaulē, kas strādā ar pacientiem ar sirds mazspēju un viņu aprūpētājiem. Padomes prioritāte ir palielināt izpratni par sirds mazspēju, veicināt sabiedrības un veselības aprūpes izglītību un atbalstīt politiskos pasākumus nepietiekami atzītā un arvien apgrūtinošākajā slimību jomā. Vairāk par kampaņu: https://globalhearthub.org/heartfailure2020/
Lasīt vairāk
29.09.2020.
Kardiologi: rūpes par sirds veselību nekad nav bijušas tik svarīgas! Šodien atzīmē Pasaules Sirds dienu
Šogad, atzīmējot Pasaules Sirds dienu (29.septembrī), pacientu biedrība “ParSirdi.lv” ir veikusi aptauju* par sirds veselību un apkopojusi kardiologu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai, kā arī iespējamo komplikāciju no COVID-19 risku mazināšanai. Kā liecina pacientu biedrības “ParSirdi.lv” septembrī veiktā aptauja*, daudzi cilvēki COVID-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies “neveselīgiem paradumiem”. 36,6% aptaujāto vairāk laika pavadīja pie TV ekrāniem un datoriem, savukārt 33% respondentu palielinājās stress darbā un uztraukums par ģimenes finansēm, savukārt 25,1% aptaujāto dzīvesveids kļuva mazkustīgāks. Pozitīvi vērtējams, ka 30,2% respondentu bija vairāk laika, ko pavadīt svaigā gaisā, bet 20,7% aptaujāto dzīvesveids kļuva sportiskāks. Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis: "Neatkarīgi no gadalaikiem un dažādiem vīrusiem par sirds veselību ir jārūpējas katru dienu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir mazāk pasargāti gan no gripas, gan no SARS-CoV-2 – šajā gadījumā jo īpaši svarīgi ir ievērot visus profilaktiskos pasākumus, kā arī apzinīgi izpildīt ārstu norādījumus. Tas, ko es gribētu īpaši uzsvērt un lūgt – ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, arī Covid-19 laikā! Veselību visiem!" Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof.Kārlis Trušinskis: “Nav šaubu, ka COVID-19 ir bīstama slimība un joprojām ir daudz nezināmo. Vienlaikus ik dienu Latvijā vairāki desmiti cilvēku mirst no slimībām, kuras ir iespējams novērst un ārstēt, tajā skaitā, sirds un asinsvadu slimībām. Tādus riska faktorus kā augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, neritmisku vai ātru pulsu, kā arī augstu cukura līmeni mūsdienās var pavisam vienkārši noteikt un, ja nepieciešams, tad kopā ar ārstu izrunāt atbilstošāko un efektīvāko terapiju. Tā mēs sevi varam pasargāt gan no sirds un asinsvadu slimību komplikācijām, gan no iespējamām sekām, kas var rasties pat tad, ja sanāk inficēties ar jauno vīrusu. Tāpēc es aicinātu ikvienu pārbaudīt savu veselību – kamēr ir iespēja, maksimāli daudz laika pavadīt fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā, mazāk laika veltot viedierīcēm un gulēšanai dīvānā pie televizora.” Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, kardioloģe Iveta Mintāle: “Lai mazinātu iespēju saslimt ar COVID-19 un gūt slimības komplikācijas, ir jākontrolē sirds slimību riska faktori! Cilvēkiem, kuriem jau ir izrakstīti medikamenti, tie ir jālieto apzinīgi – tā, kā ir noteicis ārsts. Bet protams, visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids – ir jākontrolē svars, ēdienkartē iekļaujot daudzveidīgus sezonālos vietējos produktus, kā arī daudz jākustas – ja vien iespējams, tad svaigā gaisā!Tāpat ir nopietni jāapsver vakcinēšanās pret gripas vīrusu, īpaši pacientiem, kuriem jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Tas ir svarīgi, lai mazinātu saslimšanas ar gripu iespējamību vai slimības gaitas intensitāti.” 7 kardiologu ieteikumi sirds veselības stiprināšanai un lai pasargātu sevi no slimības COVID-19 komplikācijām:
  1. Ievērot drošības noteikumus slimības izplatības mazināšanai, tajā skaitā, ievērot 2 metru distanci un bieži mazgāt rokas.
  2. Ievērot veselīgu dzīvesveidu – lai stiprinātu savu imunitāti un sirds veselību, ir svarīgi gan veselīgi ēst, gan ik dienu veltīt laiku fiziskām aktivitātēm, ja iespējams, svaigā gaisā, kā arī atmest kaitīgos ieradumus.
  3. Rūpīgi kontrolēt savus veselības rādītājus – asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs.
  4. Veikt ikgadējo veselības profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, lai laicīgi atklātu slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanos.
  5. Apzinīgi lietot nozīmētos medikamentus atbilstoši ārstu norādījumiem, neizlaižot un nemainot zāļu devas.
  6. Atrast laiku atpūtai un veidu, kā veselīgi atbrīvoties no stresa – nodarboties ar to, kas rada prieku.
  7. Ja parādās insulta vai infarkta pazīmes, tad negaidīt un saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!
Infarkta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām:
  • Sāpes krūtīs
  • Nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas
  • Negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko izraisa ateroskeroze, jeb  koronāro artēriju sašaurināšanās
  • Pārmērīgs nogurums, vājums
  • Galvas reibonis
  • Sirdsklauves – sajūta, ka Jūsu sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji
  • Elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana
  • Pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ
Insulta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām: Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, ir jāveic tests ĀTRI Ā – atsmaidi! Lūdziet cilvēku pasmaidīt un novērtējiet, vai acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis T – turi! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas R – runā! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj runāt I – izsauc! Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113! * Aptauja notika no 25. līdz 28. septembrim platformā Facebook un Twitter, tajā piedalījās 366 respondentu.
Lasīt vairāk
15.07.2020.
Intervija ar kardioloģi Gintu Kamzolu par sirds mazspēju un COVID19
Žurnālā "Ievas Veselība" Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola sniedz atbildes uz daudziem pacientiem aktuāliem jautājumiem gan par sirds mazspējas cēloņiem un ārstēšanu, gan to, kāpēc sirds mazspējas pacientiem ir īpaši jāpiesargājas COVID19 laikā. Uzziniet vairāk klikšņot šeit.
Lasīt vairāk
01.07.2020.
Pacientu organizācijas aicina negaidīt infarkta un insulta gadījumā: Ja sirds sauc palīgā – rīkojies!
Viena no slimības COVID-19 sekām ir tā, ka cilvēki, kuri cieš no infarkta un insulta, kavējas ar medicīniskās palīdzības meklēšanu, kā rezultātā pasliktinās pacientu veselības stāvoklis. Visā pasaulē ārsti ziņo, ka tie, kuri kavē medicīniskās palīdzības meklēšanu, nonākot slimnīcā, jau ir daudz sliktākā veselības stāvoklī. Tāpēc starptautiskā sirds pacientu organizāciju alianse Global Heart Hub sadarbībā ar FH Europe (Eiropas pacientu tīkls, kas apvieno dislipidēmijas, tai skaitā, ģimenes hiperholesterinēmijas pacientus) uzsākusi starptautisku izglītojošu kampaņu #JustGo jeb #Rīkojies, kuras mērķis ir glābt dzīvības un samazināt invaliditāti, mudinot tos, kuriem ir infarkta vai insulta simptomi, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību. Kopš COVID-19 krīzes sākuma infarkta pacientu skaits, kuri sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, visā Eiropā ir samazinājies par vairāk nekā 50%. Visā pasaulē ir ievērojami samazinājušās hospitalizācijas pacientiem ar infarktu, kā arī ķirurģiskas un mazinvazīvas procedūras slimnīcās. Inese Mauriņa, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Lai arī situācija Latvijā šobrīd nav tik kritiska kā daudzās citās valstīs, pievienojoties šai starptautiskajai kampaņai, vēlamies atgādināt sabiedrībai, ka risks nomirt no neārstēta infarkta ir daudz lielāks nekā nomirt no COVID-19. Protams, vēl aizvien īpaši sirds un asinsvadu slimību pacientiem ir jāievēro visi drošības noteikumi, tomēr, ja rodas infarkta simptomi vai insulta pazīmes, NAV īstais laiks, kad palikt mājās. Ja sirds sauc palīgā – rīkojies!” Eiropas Kardiologu biedrības prezidente profesore Barbara Casadei saka: “Šis ir visspēcīgākais pierādījums pandēmijas radītajām sekām. Bailes noķert koronavīrusu nozīmē, ka pat dzīvībai bīstama sirdslēkmes laikā cilvēki baidās doties uz slimnīcu. Tomēr risks nomirt no sirdslēkmes ir daudz lielāks, nekā mirstot no COVID-19. Turklāt lielākoties nāvi no sirds un asinsvadu slimībām var novērst, ja pacienti savlaicīgi nonāk slimnīcā, lai saņemtu ārstēšanu. Mums jāturpina glābt dzīvības, kuras mēs zinām, kā glābt.” “Pasaules Sirds federācija stingri atbalsta šo pacientu virzīto iniciatīvu, kuras mērķis ir glābt dzīvības,” saka WHF prezidente Karena Sliva. “Kā globālās sirds kopienas vadītājiem mūsu pienākums ir palīdzēt veselības aprūpes darbiniekiem pēc iespējas efektīvāk un ātrāk ārstēt sirds slimību pacientus. COVID-19 pandēmijas laikā var nepamanīt citas slimības, kuras mūs ietekmē un kuras ilgtermiņā var radīt lielāku kaitējumu.” Tāpat, ja pacientiem ir tādas sirds un asinsvadu slimības kā sirds mazspēja vai sirds vārstuļu slimība, un ja rodas jauni simptomi vai notiek veselības stāvokļa  pasliktināšanās, pēc iespējas ātrāk ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jādodas uz slimnīcu. Līdzīgi ir arī tiem pacientiem, kam diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija – neignorējiet infarkta simptomus, rīkojieties ātri! Kampaņa #JustGo jeb #Rīkojies atgādina cilvēkiem visā pasaulē, ka koronavīrusa infekcijas risks slimnīcā ir samazināts līdz minimumam pacientiem, kuri tiek uzņemti ar infarktu vai insultu. Šo iniciatīvu ir atbalstījusi Eiropas Kardioloģijas biedrība, Eiropas Aterosklerozes biedrība, un to atbalsta Pasaules sirds federācija.                                                                                                 Vairāk: https://globalhearthub.org/
Lasīt vairāk
25.05.2020.
Maijs – Sirds mazspējas mēnesis!
Ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Sirds mazspējas diena, kuras mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai, kā arī izglītot par slimības simptomiem un riska fakoriem. Caurmērā populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Sirds mazspēja parasti ir citas sirds slimības sekas, tāpēc gados vecāku cilvēku vidū ir lielāks sirds mazspējas pacientu īpatsvars. Kā atzīst kardioloģe Ginta Kamzola: “Ņemot vērā to, ka mums kopumā sirds un asinsvadu slimības ir vadošais nāves iemesls, arī mūsu sirds mazspējas pacientu skaits varētu būt nedaudz lielāks nekā vidēji Rietumeiropas valstīs. Pieaugot vidējam iedzīvotāju vecumam, pieaug arī sirds mazspējas pacientu skaits, un tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.  Cits jautājums ir par pacientu skaitu ar smagu sirds mazspēju, kas pēdējos gados samazinās tieši pateicoties pieejamai mūsdienīgai ārstēšanai.” Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Līdzīgi kā daudzām citām hroniskām slimībām, arī sirds mazspējas ārstēšanā un komplikāciju mazināšanā ir ļoti svarīga pacientu līdzestība, proti, rūpīga ārsta norādījumu ievērošana, kas saistīta ar medikamentu lietošanu, regulārām sirds veselības pārbaudēm un, protams, veselīga dzīvesveida ieviešanu. Tikai ievērojot visu iepriekšminēto ir iespējams ne tikai uzlabot savu veselības stāvokli un pagarināt nodzīvotā mūža ilgumu, bet arī veicināt dzīves kvalitāti.” Sirds mazspēja ir slimība, kas var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā. Slimības izplatītākie simptomi ir pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu, elpas trūkums, nogurums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
Lasīt vairāk
25.05.2020.
Kardioloģe Gintas Kamzola: kā pasargāt sevi no Covid-19?
Kardioloģe Ginta Kamzola – citu valstu pieredze rāda, ka visbiežāk komplikācijas no COVID-19 attīstās pacientiem ar zināmām kardiovaskulārām slimībām, tādām kā 📌sirds mazspēja 📌koronārā sirds slimība 📌hipertensija 📌cukura diabēts Šiem pacientiem ir īpaši svarīgi darīt visu iespējamo, lai pasargātu sevi! [embed]https://youtu.be/ZpxvTk1izBk[/embed]
Lasīt vairāk
09.04.2020.
Sirds ķirurģijas pieejamība COVID-19 laikā
Sakarā ar COVID-19 izplatību un noteiktajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem Latvijā ir ierobežoti arī veselības aprūpes pakalpojumi sirds ķirurģijas jomā – ir samazināts gan ambulatoro konsultāciju, gan arī operāciju apjoms.
Tādēļ, lai nodrošinātu nepieciešamo atbalstu mūsu pacientiem un sniegtu viņiem atbilstošu un savlaicīgu medicīnisko palīdzību, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centrs piedāvā attālinātas konsultācijas pacientiem un viņu ģimenes ārstiem. Ja ir radušies jautājumi par pēcoperācijas periodu vai plānoto operāciju un citi jautājumi saistībā ar sirds operācijām, lūdzam sazināties ar Sirds ķirurģijas centru pa tālr.27306706 (darba dienās no plkst. 10:00-14:00) vai elektroniski, rakstot ziņu uz skc@stradini.lv. Pacientiem ir iespēja sazināties ar speciālistiem arī pa vienoto slimnīcas pieraksta tālr. 67069280 un ārpus darba laika Neatliekamās medicīnas centra tālr. 67069600. Atgādinām, ka Sirds ķirurģijas centrā joprojām notiek neatliekamās un steidzamās operācijas, kā arī dzīvību glābjošās un operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte. Tāpēc aicinām konsultēties par katru neskaidru gadījumu vai nepieciešamību izvērtēt ārstēšanas taktiku!
Lasīt vairāk
02.04.2020.
Prof.Andrejs Ērglis konsultēs akcijā “Pajautā kardiologam!”
Lai atbalstītu un iedvesmotu sirds un asinsvadu slimību pacientus laikā, kad iespējas saņemt kardiologu konsultācijas ir ierobežotas, aicinām uzdot savus jautājumus par un ap sirds veselību un saņemt kardiologa atbildes videoformātā ik nedēļu @ParSirdi Facebook vietnē un www.parsirdi.lv. Gaidīsim jautājumu e-pastā info@parsirdi.lv līdz 7.aprīlim plkst.12.00. Lai mēs varētu sniegt pēc iespējas precīzākas atbildes, uzrakstiet mums arī:
  • Savu vārdu (uzvārds nav nepieciešams šoreiz)
  • Vecumu
  • Dzimumu
  • Kāds ir Jūsu asinsspiediens? (ja zināt)
  • Kāds ir Jūsu holesterīna līmenis asinīs? (ja zināt)
  • Kāds ir Jūsu cukura līmenis asinīs? (ja zināt)
  • Kādas ir Jūsu slimības? (lūdzu, uzskaitiet, ja tās ir vairākas)
  • Norādiet medikamentus, kādus lietojat?
(Lūgums nenorādīt savu personas kodu un citu personīgu informāciju) 10.aprīlī biedrības ParSirdi.lv mājaslapā un Facebook profilā @Parsirdi publiskosim prof.Andreja Ērgļa sagatavotās atbildes.
Lasīt vairāk
26.03.2020.
COVID-19: ieteikumi cilvēkiem ar sirds mazspēju
Covid-19 straujā izplatība ir raisījusi trauksmi arī sirds un asinsvadu slimību pacientu vidū.  Ir zināms, ka daudzas vīrusu infekcijas var ietekmēt sirds veselību, arī šis vīruss nav izņēmums. Vīrusi var izraisīt miokarda (sirds muskuļa) iekaisumu. Veselīgam cilvēkam tas lielākoties nevar radīt nelabvēlīgu iznākumu, taču var apdraudēt cilvēkus, kuriem ir koronārā sirds slimība un sirds mazspēja. Pierādījumi liecina, ka, ja šie cilvēki inficējas ar koronavīrusu, viņiem ir lielāks nelabvēlīgu sirds notikumu risks. COVID-19 ir jauna slimība, kas var ietekmēt plaušas un elpceļus. To izraisa vīruss, ko sauc par koronavīrusu. Tā kā gadījumu skaits visā pasaulē katru dienu palielinās, slimnīcas piedzīvo nepieredzētu pacientu uzņemšanas pieaugumu. Tāpēc dažas slimnīcas jau laicīgi atceļ plānotus izmeklējumus un operācijas, sniedzot palīdzību cilvēkiem steidzamos un ārkārtas gadījumos. Kā samazināt risku saslimt ar vīrusu COVID-19? Pašlaik nav vakcīnas, kas novērstu COVID-19, un labākais veids, kā novērst slimību, ir izvairīties no saskares ar šo vīrusu. Sirds slimību pacientiem ir tikpat liels risks inficēties ar COVID-19 kā jebkuram citam cilvēkam. Taču, ja pacients inficējas ar vīrusu, tad ir lielāka komplikāciju attīstības iespēja. Tāpēc cilvēkiem ar sirds mazspēju jāpievērš īpaša uzmanība visiem piesardzības pasākumiem. Te var iepazīties ar galvenajiem ieteikumiem par to, kā pasargāt sevi un tuvieniekus no vīrusa: https://arkartassituacija.gov.lv/ Ieteikumi sirds mazspējas pacientiem
  • Lietojiet visas zāles, kā ieteicis ārsts
  • Turpiniet pats kontrolēt savu stāvokli un katru dienu reģistrēt svaru (pirmā lieta pēc tam, kad esat no rīta izkāpis no gultas).
  • Uzturiet regulāru kontaktu ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem, lūdziet palīdzību nepieciešamības gadījumā.
  • Turpiniet ēst veselīgi, lietojot produktus, kas ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un citām būtiskām uzturvielām.
  • Iespēju robežās mēģiniet nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, elpojiet svaigu gaisu.
Ieteikumi pacientu tuviniekiem un aprūpētājiem:
  • Noskaidrojiet, kādas zāles ir pacientam izrakstītas, un pārliecinieties, ka tās viņam ir krājumā.
  • Pievērsiet uzmanību jauniem simptomiem.
  • Pārliecinieties, ka pacientam ir pietiekami pārtikas un saimniecības preču krājumi.
  • Apsveriet iespējas un izstrādājiet plānu, kas notiktu, ja jūs saslimsiet un nevarēsiet pacientam palīdzēt.
Kas jādara, ja jūtama īslaicīga vai pastāvīga sirds mazspējas simptomu saasināšanās, piemēram, svara palielināšanās vai kāju pietūkums? Ļoti svarīga ir personīgā veselības stāvokļa ikdienas kontrole, kā arī medikamentu lietošana atbilstoši ārsta norādījumiem. Simptomu pasliktināšanās, kurai jāpievērš uzmanība:
  • Svara pieaugums lielāks par 2 kg.
  • Palielināts pietūkums kājās vai vēderā.
  • Paaugstināts elpas trūkums pie slodzes, guļus vai gultā naktī.
!!!Ja rodas ļoti pēkšņi vai ļoti smagi simptomi, izsauciet ātro palīdzību, lai jūs pēc iespējas ātrāk varētu nogādāt slimnīcā. Uzziniet vairāk par sirds mazspējas simptomiem te: Saglabājiet mieru! Ir pilnīgi saprotams, ka cilvēki satraucas par to, kas tuvākajos mēnešos varētu notikt ar viņiem vai viņu tuvajiem. Tomēr mums sev jāatgādina, ka šī krīze reiz beigsies. Meklējiet informāciju tikai no uzticamiem avotiem - ir milzīgs daudzums viltus ziņu un nepatiesu baumu, kas rada tikai lieku satraukumu. Daudzi sirds un asinsvadu slimību pacienti nepietiekami ātri reaģē uz izmaiņām veselībā vai arī ignorē jaunus simptomus, jo nevēlas apgrūtināt ārstus vai slimnīcas. Neskatoties uz Covid-19 krīzi, ģimenes ārsti turpina konsultēt pacientus (arī pa tālruni) un sniegt atbalstu, tapēc neastājiet bez ievērības satraucošos simptomus un nekavējoties sazināties ar savu ārstu, ja jūtaties slikti. https://sirdsmazspeja.lv/par-slimibu/simptomi/ Informācija sagatavota sadarbibā ar Global Heart Network un medicīnas un sabiedrības veselības ekspertiem.
Lasīt vairāk
24.03.2020.
Uzsākam akciju “PAJAUTĀ KARDIOLOGAM!”
Lai atbalstītu un iedvesmotu sirds un asinsvadu slimību pacientus laikā, kad iespējas saņemt kardiologu konsultācijas ir ierobežotas, aicinām uzdot savus jautājumus par un ap sirds veselību un saņemt kardiologa atbildes videoformātā ik nedēļu @ParSirdi Facebook vietnē un www.parsirdi.lv. Gaidīsim jautājumu e-pastā info@parsirdi.lv līdz 31. marta plkst. 12.00. Konsultācijas ir bez maksas! Lai mēs varētu sniegt pēc iespējas precīzākas atbildes, uzrakstiet mums arī:
  • Savu vārdu (uzvārds nav nepieciešams šoreiz)
  • Vecumu
  • Dzimumu
  • Kāds ir Jūsu asinsspiediens? (ja zināt)
  • Kāds ir Jūsu holesterīna līmenis asinīs? (ja zināt)
  • Kāds ir Jūsu cukura līmenis asinīs? (ja zināt)
  • Kādas ir Jūsu slimības? (lūdzu, uzskaitiet, ja tās ir vairākas)
  • Norādiet medikamentus, kādus lietojat?
(Lūgums nenorādīt savu personas kodu un citu personīgu informāciju) 2.aprīlī biedrības ParSirdi.lv mājaslapā un Facebook profilā @Parsirdi publiskosim prof.Kārļa Trušinska sagatavotās atbildes.
Lasīt vairāk
13.03.2020.
Kas pacientiem ar sirds slimībām būtu jāzina par koronavīrusu?
Par koronavīrusu nu jau ir dzirdējis ikviens no mums. Kā uzsvērts Amerikas Sirds veselības asociācijas informatīvajā izdevumā, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām ir īpaši jāpievērš uzmanība savai veselībai. Pirms neilga laika apkopotā informācijas liecina, ka 40% no ar Covid-19  hospitalizētajiem pacientiem bija sirds un asinsvadu vai cerebrovaskulārās slimības (kas skar asins plūsmu smadzenēs, piemēram, insults). “Šie statistikas dati nenozīmē to, ka sirds slimību pacientiem ir lielāka varbūtība inficēties ar koronavīrusu,” atzīst Minesotas Universitātes asociētā medicīnas profesore Orlija Vardenija [Orly Vardeny]. “Tas nozīmē vienīgi to, ka šiem pacientiem inficēšanās rezultātā ir lielāks risks saskarties ar komplikācijām.” Kā atzīst O.Vardenija, vīruss pacientus ar sirds slimībām var ietekmēt dažādos veidos. Viņa norāda, ka vīruss nonāk galvenokārt plaušās, taču tas var skart arī sirdi, jo īpaši novājinātu sirdi, kurai jādarbojas ar lielāku spēku, lai nodrošinātu skābekli saturošo asiņu cirkulāciju visā ķermenī. “Būtībā vīrusu var uzskatīt par kaut to tādu, kas ietekmē visu organisma sistēmu kopumā. Tas varētu saasināt problēmas pacientiem ar sirds mazspēju, kad sirds jau tā nespēj efektīvi sūknēt asinis”. Kā norāda Vardenija, “cilvēku imūnsistēma laika gaitā pavājinās, turklāt personām ar hroniskām slimībām imūnās sistēmas atbildes reakcija saskarē ar vīrusu nav tik spēcīga”. Viņa norāda, ka gadījumos, kad šie cilvēki inficējas ar vīrusu, tas visticamāk paliks organismā un radīs komplikācijas. Kā norāda Vardenija, vīruss var radīt īpašu risku cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni un kuriem artērijās jau ir izveidojušās pangas (nosēdies holesterīns). Pierādījumi liecina, ka līdzīgas vīrusu slimības var destabilizēt šīs pangas, kā rezultātā artērija, kas transportē asinis uz sirdi, var aizsprostoties un pacientam var notikt infrakts. Vardenija uzsver, ka informācija par Covid-19 mainās praktiski ik stundu, taču zināmu priekšstatu par to sniedz iepriekšējie koronavīrusi, piemēram, SARS un MERS. Kā norādīts ACC informatīvajā materiālā, iepriekš vīrusi bija saistīti ar tādām problēmām kā sirds muskuļa iekaisums, infarkts un strauji progresējoša sirds mazspēja. Kā norāda Vardenija, Covid-19 arī ir gripai līdzīgas iezīmes: “Pašlaik mēs neuzskatām, ka patiesais risks pats par sevi būtu augstāks – problēma ir straujā izplatība.” Turklāt atšķirībā no gripas pret šo vīrusu nav vakcīnas. Lai pasargātu sevi no vīrusa, kā arī, lai prastu laicīgi atpazīt vīrusa simptomus, aicinām sekot līdzi informācijai: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757  
Lasīt vairāk
20.02.2020.
Dr. Ivetas Mintāles receptes veselai sirdij

Sirdij draudzīgā majonēze

Traukā saputo 1–2 olas dzeltenumus. Kad tas kļuvis gaišāks, pa pilienam pievieno olīveļļu (½ glāzi), puto kamēr masa sabiezē un kļūst krēmīga, palielinoties apjomā 3–4 reizes. Tad pievieno ½ citrona sulu, sāli (es lieku anšovus, jo tie dod brīnišķīgu pikantumu – kā oriģinālreceptē), var pievienot mazu sasmalcinātu ķiplociņu, sinepes un turpina putot. Voila! Šāda majonēze der ar dārzeņiem, rasolam, Cēzara salātu mērcei un citiem brīnišķīgiem ēdieniem.

Ķirbju biezzupa

Vislabāk derēs mazie ķirbīši spilgti oranžā krāsā, jo tie ir saldi un aromātiski! Labi der arī riekstu jeb sviesta ķirbis. Vēl vajadzēs 1 kartupeli, 1 burkānu, sīpolu, seleriju kātu, 2 ķiploka daivas.
  • Ķirbi sagriež šķēlēs un liek cepeškrāsnī uz 20 min. Tas ķirbim piešķis vēl vairāk salduma!
  • Pannā ar 1-2 ēd.k extra virgin olīveļļas uz mazas uguns apcep sagrieztu burkānu, sīpolu, ķiploku un selerijas kātu! Sīpols un ķiploks nedrīkst palikt brūns, krāsai jākļūst zeltainai!
  • Katliņā liek lielos gabalos sagrieztu kartupeli, apcepto burkānu, cepeškrāsnī izcepto ķirbi, ieber tējkaroti ķimeņu un uzlej ūdeni tik daudz, lai knapi apsedz dārzeņus, uzvāra, kamēr kartupelis mīksts.
  • Tad visu sablendē biezzupā. Zupa iznāks bieza un tumīga. Kad servējiet galdā, zupā var „iezīmēt” rakstus ar grauzdētu ķirbju eļļu ( derēs arī riekstu eļļa, trifeļu eļļa vai tā pati olīveļļa). Ja vēlaties piešķirt zupai pikantumu, varat ierīvēt svaigu ingveru, čilli pipariņu vai ķimeņu vietā likt kumīnu. Klāt labi derēs grauzdēta saldskābmaizes šķēle.
Ar šo ēdienu uzņemsiet vitamīnus, ogļhidrātus, šķiedrvielas, mono- vai poli- nepiesātinātās taukskābes (atkarībā, kādu eļļu liksiet klāt). Zupa ir brīnišķīgā oranžā krāsā ar burvīgu aromātu, ko varat papildināt ar dažnedažādām garšvielu variācijām, dekorējot ar sīki sagrieztu pētersīli, svaigu vai žāvētu timiānu, bet varbūt derēs sīki sagriezts ķiploks gripas profilaksei! Zupas gatavošanas laiks – 25 min.

Crepes Suzette

4 plānās pankūkas (1 saputota ola, 1 glāze piena, 1 glāze miltu, 1 tējkarote cukura, šķipsniņa sāls, 1 ēdamkarote kausēta sviesta), ceptas olīveļļā. Mērcei – 2 apelsīni, nomizoti, sadalīti gabaliņos, sarīvēta miziņa, + 2 apelsīnu sula. Mērci pannā uzkarsē, saudzīgi ievieto divreiz pārlocītas gatavās pankūkas, uz lēnas uguns uzkarsē. Tad pankūkas karstas servē uz šķīvja!

Karpa

Karpu notīra, sagriež gabaliņos, arī mugurkaulu – uz pusēm, lai labāk izceptos. No galvas, astes un spurām izvāra buljonu, pieliekot lauru lapu, sīpolu, melno piparu graudus, burkānus un pēc izvēles arī kartupeli. Pirms pasniegšanas vēlams bagātīgi papildināt ar sagrieztām dillēm un pētersīļiem. Karpas gabaliņus viegli apviļā miltos un liek karstā pannā olīvelļā cepties no abām pusēm zeltainus. Noņemot no pannas, liek katliņā kārtām (lai uzturētu siltumu) un pa vidu iegriež svaiga ķiploka šķēlītes. Pasniedz ar grauzdētu saldskābmaizi un mārrutkiem. Divu paralēli gatavotu ēdienu gatavošanas laiks – 20 min + 10 min zivs tīrīšana. Pasta ar brokoļiem (vai romiešu salātiem) – 4 porcijām Nepieciešamie produkti
  • 400g makaronu (penne, fusilli, conchiglie, jebkada veida īsā pasta)
  • 3 anšovi
  • Čilli
  • 2 ķiploka daiviņas
  • Vidēja lieluma galviņa brokoļa vai romiešu kāposta
  • Sāls
  • Olīveļļa
  • Siers – parmezans/grana/pecorino
Katlā liek vārīties ūdeni, kur noblanšē brokoļus, kas sadalīti mazos gabaliņos (arī kātu). Pannā liek sildīties olīveļļu ar ķiploku, anšoviem un čilli. Kad anshovi ir izšķīduši, liek sutināties noblanšētos kāpostus. Ūdeni katlā, kur tika noblanšēti brokoļi, uzvāra ar sauju sāls un liek vārīties pastu. Brokoļiem pannā nav jācepas, bet jāsutinās, tapēc brīdī, kad sāk raut klāt, var uzliet karsto pastas ūdeni. Kad pasta izvārījusies al dente, nolej lieko ūdeni un liek pannā kopā ar brokoļiem uz pusminūti, lai mērce paspēj apņemt makaronus. Servēt ar uzrivētu parmezana, grana vai pecorino sieru.

Pērļu vista ar sēnēm

Pērļu vista 1,2 - 1,5 kg 1 sīpols 2 šalotes sīpoli 1 burkāns 2 timiāna zariņi 300 g sēņu (saldētas baravikas vai šampinjoni) 200 g gaileņu (ceptas vai saldētas) 250 g austersēņu 40 g sviesta 300 ml baltvīna 500 ml putnu buljona 50 ml olīveļļas Sāls, pipari Sadala pērļu vistu 8 daļās, liek pannā, ātri apcep olīveļļā no abām pusēm. Samazina karstumu, liek klāt sagrieztus sīpolus, apzeltī 5 min. Palielina karstumu, pielej baltvīnu, uzvāra 5 min, pielej buljonu, liek timiānu, burkānu, sāli, piparus. Uzliek vāku un sutina 1 stundu, 15 min. Sagriež sēnes un apcep sviestā uz ātras uguns, pievieno vistai un sautē visu vēl 6-10 min. Pasniedz pēc izvēles – ar dārzeņiem, seleriju biezeni, kuskusu.
Lasīt vairāk
03.02.2020.
Diena sievietes sirds veselībai
Aicinām dāmas sarkanās kleitās svinēt sirds veselības svētkus ar devīzi “Uzvelc sarkano kleitu un rezervē 6.februāri īpašam pasākumam!” 6.februārī plkst.12.30-14.00 P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa 1.stāvā
  • Kardioloģes Ivetas Mintāles iedvesmojoši padomi sievietes sirds veselībai par uzturu, fiziskām aktivitātēm un dzīvotprieku visos vecumos
  • Stila ekspertes Unas Bernatovičas padomi un stila ieteikumi, kas jāzina skaistai, gudrai un veselai sievietei
  • Iespēja uzdot jautājumus un diskutēt pie kafijas tases
Dalība: bez maksas Pieteikšanās dalībai pasākumā: info@parsirdi.lv Sirds slimības ir sieviešu nāves iemesls nr.1 Latvijā un pasaulē, taču par to zina tikai retais. Lai vērstu uzmanību sieviešu sirds veselībai, februāra pirmajā nedēļā ik gadu pasaulē tiek atzīmēta Wear Red Day, kas ir sieviešu sirds veselības veicināšanas kustības Go Red For Women akcija un kuras ietvaros dāmas tiek aicinātas valkāt sarkanas kleitas.
Lasīt vairāk
16.12.2019.
Aicinām uz pasākumu "Lai sirds nākamajā gadā var vairāk!"
Šī gada 17.decembrī plkst.17.00 Rīgas 1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5 (2. korpusā, 1. stāva konferenču zālē) norisināsies izglītojoša un iedvesmojoša pēcpusdiena par sirds veselību. Uztura meistarklasē kopīgi pagatavosim veselīgus kārumus Ziemassvētku galdam, būs ārstu padomi par to, kādi izmeklējumi jāveic, lai laicīgi atklātu sirds slimību riskus un kādas pārbaudes ir svarīgas pacientiem, kam jau ir diagnosticēta sirds mazspēja, iepazīstināsim ar jaunu mājaslapu sirds mazspējas pacientiem un plānosim veselīgas apņemšanās nākamajām gadam.       Pasākumā piedalīsies:
  • Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola
  • Uztura eksperte un veselīga dzīvesveida entuziaste Liene Sondore
  • Biedrības ParSirdi.lv cilmes šūna Inese Mauriņa
Uz pasākumu aicināts ikviens, kam rūp sirds veselība, un jo īpaši - sirds mazspējas pacienti un viņu tuvinieki. Dalība bez maksas. Pieteikšanās līdz 16.decembrim: info@parsirdi.lv vai pa tālr.20383221
Lasīt vairāk