Nieres & sirds – lai ilgi un laimīgi!

Ieva Ziediņa, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof, Nefrologu Asociācijas prezidente.

Šobrīd pasaulē arvien vairāk runā par nieru slimību saistību ar sirds slimībām, 2.tipa cukuru diabētu, aptaukošanos. Tos zinātniskajā literatūrā dēvē par sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro- metabolic) traucējumiem. Cik tas ir aktuāli Latvijā?

Hroniska nieru slimība, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju, ir cieši saistīta gan ar otrā tipa cukura diabētu, gan sirds un asinsvadu slimībām. Neārstēts diabēts var kļūt par iemeslu tam, ka attīstās hroniska nieru slimība, savukārt laicīgi neatpazīta nieru slimība var izraisīt nopietnas sirds veselības problēmas. Hroniskas nieru slimības saikne ar sirds un asinsvadu slimībām ir tik tieša, ka bieži šīs slimību grupas izraisa viena otru. Hroniska nieru slimība izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju un asinsvadu kalcifikāciju, kas var novest gan pie miokarda infarkta, gan insulta un arī hroniskas sirds mazspējas. Savukārt gan arteriālā hipertensija, gan ateroskleroze var rezultēties hroniskā nieru slimībā. Citiem vārdiem sakot – daudz nopietnu slimību sākas vai beidzas nierēs.

Pacienti ar hronisku nieru slimību daudz biežāk nomirst no sirds un asinsvadu slimībām, nekā piedzīvo slimības progresu līdz gala stadijai.

Cik daudz pacientu šobrīd varētu būt Latvijā?

Hroniskas nieru slimības izplatība pasaulē svārstās starp 8 – 16% pasaules iedzīvotāju. Taču Latvija atrodas augsta riska reģionā un šīs slimības riskam varētu būt pakļauti ap 20% iedzīvotāju pieaugušā vecumā, tātad tie varētu būt ap 200 000 – 300 000 hroniskas nieru slimības pacientu. Saskaņā ar mums pieejamo informāciju Latvijā šobrīd ir 1200 – 1500 pacientu, kuriem tiek veikta dialīze vai ir nieres transplantāts.

Kādi ir biežākie iemesli nieru slimībai?

Aptuveni trešajai daļai (ap 30%) pacientu nieru slimības attīstības vaininieks ir cukura diabēts (95% 2. tipa CD, 5% 1. tipa CD), otrajā vietā seko pacienti, kuru nieru bojājumus radījusi arteriālā hipertensija, tad seko hronisks nieru iekaisums (nieru kamoliņu un nieru kanāliņu iekaisumi) un piektajā vietā – policistoze (5–10%).

Ja runā par vecuma grupām, tad pārsvarā riskam ir pakļauti cilvēki pēc 40 gadu vecuma. Ar nieru slimību vairāk slimo sievietes, bet līdz smagai nieru mazspējai, kad nepieciešama dialīze un transplantācija, vairāk nonāk vīrieši.

Kā liekais svars un aptaukošanās ietekmē nieru darbību?

Hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis) un aptaukošanās abi ir riska faktori gan sirds un asinsvadu slimībām, gan hroniskai nieru slimībai. Ja cilvēks ir aptaukojies, ar lieko svaru, tad katram nieru kamolītim jāstrādā ar papildu slodzi, līdz ar to nieru kamolīši tiek pārāk noslogoti, tie kļūst lielāki no pārslodzes un aiziet bojā.

Kāda ir hroniskas nieru slimības saistība ar sirds mazspēju?

Sirds mazspējai un hroniskai nieru slimībai ir kopīgi riska faktori – hipertensija, dislipidēmija, smēķēšana, cukura diabēts, mazkustība un vecums. Tāpēc nereti abas šīs slimības pastāv vienlaikus.

Kā atpazīt hronisku nieru slimību?

Līdzīgi kā ar lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību, arī nieru slimība var sākties klusām, bez sajūtamiem simptomiem. Pētījumi liecina, ka mazāk nekā 50% pacientu zina, ka viņiem ir hroniska nieru slimība.

Tādi nespecifiski slimības simptomi var būt liels nogurums, slikta ēstgriba, grūtības koncentrēties, kas rodas tad, kad puse nieru funkcijas jau ir zudusi. Patiesībā, neveicot specifiskus izmeklējumus, to ir grūti atpazīt sākuma stadijā, tāpēc pacientiem, kuriem ir riska faktori, svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta un vismaz reizi gadā pārbaudīt savu kreatinīna līmeni asinīs, aprēķināt glomerulu filtrācijas ātrumu             (GFĀ),        kā    arī    veikt    urīna    analīzi    un mikroalbumīnijas testu, lai nepalaistu garām agrīnus nieru   darbības    traucējumus.   Nieru   slimība   tiek noteikta, ja GFĀ < 60 ml/min./1,73 m² un/vai albuminūrija

> 30 mg/g vai arī ir citas hroniskas nieru slimības pazīmes un šīs pārmaiņas ir ilgākas nekā trīs mēnešus.

Mans ieteikums būtu asins analīzes veikt vienā laboratorijā (laboratoriju tīklā), jo dažādu laboratoriju mērījumi var nedaudz atšķirties, kas saistīts ar atšķirīgu analīžu pārbaudes metodoloģiju, kalibrāciju un/vai kļūdu robežu. Lai mēs varētu salīdzināt rezultātus, ir svarīgi paskatīties tos ilgākā laika posmā, tāpēc būtiski, lai tie ir salīdzināmi.

Kā rīkoties, ja rādītāji ir paaugstināti? Pie kādiem ārstiem jākonsultējas? Kuri ārsti var nozīmēt terapiju?

Kad pirmo reizi tiek diagnosticēta hroniska nieru slimība (piemēram, pie ģimenes ārsta), noteikti nepieciešams apmeklēt arī nefrologu. Ja ārstēšanās norit labi, tad nav nepieciešams apmeklēt speciālistu biežāk kā reizi gadā, taču, ja slimība progresē, tad ir nepieciešamas biežākas konsultācijas. Kā jau runājām, šī slimība ir cieši saistīta ar citām diagnozēm, tāpēc svarīgi konsultēties arī ar citiem speciālistiem, tostarp, kardiologu, endokrinologu.

Kuriem pacientiem ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību nieru veselībai un veikt profilaktiskās pārbaudes?

Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds un asinsvadu slimībām, ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem anamnēzē ir biežas urīnceļu infekcijas vai iepriekš konstatētas nieru un urīnizvadsistēmas slimības. Nieru slimības skrīnigs 1. tipa cukura diabēta pacientiem jāveic reizi gadā, sākot ar piekto gadu pēc diagnozes noteikšanas, savukārt 2. tipa cukura diabēta pacientiem – reizi gadā.

Kas notiek, ja slimību savlaicīgi nediagnosticē un neārstē?

Ja slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tā turpina progresēt. Diemžēl tas var novest pie nepieciešamības veikt nieru aizstājterapiju – dialīzi vai pat nieres transplantāciju. Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, palielinās arī kardiovaskulāro notikumu risks (piemēram, infarkts vai insults) un pieaug arī mirstība.

Vai nieru slimību var izārstēt?

Hroniska nieru slimība ir grūti ārstējama, tomēr ir iespējams palēnināt tās progresēšanu. Ja nieru slimība netiek ārstēta, tad jau drīz tiek sasniegta gala stadija, un tas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Ir ļoti liela starpība, vai pusmūža cilvēkam, kurš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, uz dialīzes procedūru jāsāk iet pēc diviem vai 15 gadiem.

Kādas ir jaunākās ārstēšanas iespējas?

Medicīna attīstās, un parādās jauni medikamenti, kas  palīdz  aizkavēt  hroniskas  nieru  slimības

progresēšanu. Šobrīd pieejamas divas jaunas medikamentu grupas, kurām ir pierādīta pozitīva ietekme uz hroniskas nieru slimības gaitu. Viena grupa ir nātrija-glikozes ko-transportproteīna 2 inhibitori (SGLT2), ko lieto arī cukura diabēta un sirds mazspējas ārstēšanā. Ja šos medikamentus sāk laicīgi lietot, var pat par 10 gadiem aizkavēt terminālas nieru mazspējas iestāšanos.

Savukārt otra zāļu grupa, kas pieejama pacientiem Latvijā, ir nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (MRA). Arī šiem medikamentiem veikti pētījumi un publicēti to rezultāti, apstiprinot, ka tie aizkavē slimības progresēšanu.

Vēlos atgādināt, ka iepriekš minētais efekts pastāv, ja medikamentus lieto! Pārtraucot to lietošanu, sasniegtais efekts zūd. Šie medikamenti nav kā antibiotiķi, kuri ir jālieto nedēļu vai divas, lai iegūtu efektu! Savukārt pēc trim medikamenta lietošanas gadiem slimības progresēšana tiek samazināta gandrīz par 20 procentiem.

Šobrīd esam uzsākuši darbu pie Sirds un asinsvadu veselības plāna izstrādes. Vai Jums arī būtu kādi ieteikumi mūsu lēmumu pieņēmējiem, ko varētu uzlabot nieru veselības jomā, ņemot vērā šo ciešo saistību ar sirds un asinsvadu slimībām?

Būtu svarīgi, lai pacientiem, kuriem ir augsts risks, tiktu kompensētas analīzes hronisku nieru slimības diagnostikai, kā arī tiktu kompensēti mūsdienīgi un efektīvi medikamenti. Šīs ir divas būtiskas lietas, ja gribam gan laicīgi atklāt hronisku nieru slimību un novērst nepieciešamību pēc dialīzes vai nieres transplantācijas, gan samazināt sekas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimību komplikācijām.

Jūsu iedvesmojošs ieteikums mūsu lasītājiem veselīgai un aktīvai dzīvei?

Es atkārtošu Bendžamina Franklina vārdus: “Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu!”. Tas nozīmē, ka mēs ar saviem ikdienas lēmumiem varam ietekmēt mūsu dzīvesveidu, lai dzīvotu ilgāk un veselīgāk.