Ķirurģiskā ārstēšana

Sirds mazspējas ārstēšana ir komplekss process – daudzos gadījumos ir pietiekami ar efektīvu medikamentozu terapiju un dzīvesmaiņu, taču dažkārt pacientiem nepieciešams implantēt sirds darbības palīgierīces, kā arī veikt ķirurģisku ārstēšanu, tai skaitā vārstuļu maiņu un sirds transplantāciju.

Sirds mazspējas ķirurģiskas ārstēšanas iespējas

 

Ķirurģiskas ārstēšanas iespējas pacientiem ar sirds mazspēju ietver:

  • Miokarda revaskularizāciju
  • Sirds vārstuļu operācijas (mitrālā vārstuļa ķirurģiska korekcija)
  • Sirds transplantāciju
  • Kreisā kambara mehāniskās palīgcirkulācijas ierīces

Miokarda revaskularizācija

 

Koronārā sirds slimība ir visbiežākais sirds mazspējas iemesls. Ķirurģiskas miokarda revaskularizācijas (koronāro artēriju šuntēšanas) laikā sirds ķirurgs pielietojot pacienta asinsvadus, kas paņemti no citām ķermeņa daļām (artērijas no krūšu kurvja sienas vai rokas, vēnas no kājas) izveido apkārtceļu nosprostotajam koronārās artērijas segmentam, tādejādi atjaunojot miokarda asinsapgādi. Neraugoties uz to, ka pacientiem ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju, kas ir raksturīgi sirds mazspējas gadījumā, pastāv augstāks operatīvais risks, salīdzinot ar pacientiem, kam kreisā kambara izsviedes frakcija ir neizmainīta, ieguvumi attiecībā uz simptomu mazināšanos, brīvību no atkārtotām revaskularizācijas procedūrām kā arī dzīvildzi ir būtiski labāki salīdzinot ar pacientiem, kam tiek veikta perkutāna koronāra intervence vai pielietota tikai medikamentoza ārstēšana.

Mitrālā vārstuļa ķirurģiska korekcija

 

Mitrālais vārstulis nodrošina to, ka asinis sirdī plūst virzienā no kreisā priekškambara uz kreiso kambari. Pacientiem ar sirds mazspēju veidojas sekundāra mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kad vārstuļa viras un hordu sistēma ir neizmainītas, taču kreisā kambara remodelācijas procesu rezultātā vārstuļa viras vairs nespēj pilnībā slēgties un veidojas asins plūsma pretējā virzienā. Sekundāra mitrālā vārstuļa nepietiekamība visbiežāk attīstās pacientiem ar sirds mazspēju dilatācijas vai išēmiskas kardiomiopātijas dēļ. Dilatācijas kardiomiopātija izraisa mitrālā vārstuļa gredzena palielināšanos, kā rezultātā ir traucēta vārstuļa viru sakļaušanās un veidojas asins plūsma atpakaļ uz kreiso priekškambari. Išēmiskas kardiomiopātijas gadījumā veidojas kambara miokarda hipokinēzijas zonas, kā rezultātā kreisais kambaris palielinās un papillārie muskuļi, pie kuriem stiprinās mitrālā vārstuļa hordas, pārvietojas, izmainot mitrālā vārstuļa ģeometriju un veidojot asins plūsma atpakaļ uz kreiso priekškambari. Mitrālā vārstuļa plastika pacientiem ar sirds mazspēju mazina simptomus, kas saistāmi ar mitrālā vārstuļa nepietiekamību un uzlabo dzīvildzes rādītājus.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā gadā tiek veiktas aptuveni 350 izolētas koronāro artēriju šuntēšanas, 400 izolētas sirds vārstuļu operācijas kā arī aptuveni 200 kombinētas sirds vārstuļu un koronāro artēriju šuntēšanas operācijas.

Pacientiem ar sirds mazspēju gala stadijās, kam, neraugoties uz optimālu medikamentozu ārstēšanu, kreisā kambara resinhronizācijas, miokarda revaskularizācijas vai sirds vārstuļu korekcijas veikšanu nav iespējamas novērst sirds mazspējas simptomu progresēšanu, ārstēšana ietver sirds transplantācijas veikšanu vai kreisā kambara mehāniskās palīgcirkulācijas ierīces (LVAD) implantēšanu.

Sirds transplantācija

 

Sirds transplantācija ir uzskatāma par izvēles ārstēšanas metodi pacientiem ar sirds mazspēju gala stadijās. Šiem pacientiem ir samazināta sirds sistoliskā funkcija ar NYHA III vai NYHA IV klasifikācijas stadijām raksturīgajiem simptomiem, kurus nav iespējams kontrolēt ar optimālu medikamentozo terapiju un/vai ķirurģisku ārstēšanu un kam paredzamā 1 gada dzīvildze ir < 50%. Neraugoties uz to, ka mūsdienās pieaug cilvēku skaits, kam konstatēta sirds mazspēja gala stadijās un ir aprēķināts ka ik gadu aptuveni 25 000 cilvēku pasaulē būtu nepieciešams veikt sirds transplantāciju, donoru orgānu trūkums ierobežo veikto transplantāciju skaitu līdz aptuveni 5000 sirds transplantācijām gadā. Ņemot vērā donoru orgānu trūkumu, pacientiem ar sirds mazspēju gala stadijās tiek veikti dažādi izmeklējumi kā laboratoriskie izmeklējumi, elektrokardiogramma, 6-minūšu iešanas tests, ehokardiogrāfija, koronarogrāfija, spiromerija u.c.,  pēc kuru rezultētiem pacienti, kas atbilst sirds transplantācijas kritērijiem tiek iekļauti sirds transplantācijas gaidīšanas rindā. Atrodoties sirds transplantācijas gaidīšanas rindā pacientiem atkārtoti tiek veikt izmeklējumi reizi trīs mēnešos (laboratoriskie izmeklējumi, elektrokardiogramma, 6-minūšu iešanas tests), reizi 6 mēnešos (ehokardiogrāfija, spirometrija) kā arī reizi gadā (holtera monitorēšana, sirds kateterizācija), lai izvērtētu pacienta stāvokli kā arī konstatētu sirds mazspējas simptomu progresēšanu. Pacientiem, kas ir piemēroti sirds transplantācijai un kam ir pieejams atbilstošs sirds donors, tiek veikta sirds transplantācijas operācija. Pēc sirds transplantācijas operācijas pacientam ir visu atlikušo dzīvi jālieto imūnsistēmu nomācošu medikamentu terapija, lai novērstu transplantētās sirds atgrūšanas reakciju.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā sirds transplantācijas tiek veiktas kopš 2002. gada.

Attēli no sirds transplantācijas operācijas Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā

Pacientiem, kas ir piemēroti sirds transplantācijai, bet donors nav pieejams un ir konstatēta simptomu pasliktināšanās, iespējams veikt kreisā kambara palīgcirkulācijas ierīces implantāciju. Tāpat, ja pacients nav piemērots sirds transplantācijas veikšanai, ir apsverama kreisā kambara mehāniskās palīgcirkulācijas ierīces implantēšana.