Jaunumi

Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 līdz 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku un, kā pierāda statistikas dati, vairāk nekā puse cilvēku ar otrā tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ. Lai novērstu slimības sekas, ir svarīgi efektīvi ārstēt pamatslimību un maksimāli samazināt cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riskus!

Kas ir cukura diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Normāls glikozes līmenis asinīs ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l. Diabēta gadījumā glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Bez insulīna glikoze paliek asinīs.

Izšķir divas cukura diabēta klīniskās formas. 1. tipa cukura diabēta (1.TCD) gadījumā raksturīgs absolūts insulīna trūkums, kad aizkuņģa dziedzeris insulīnu neražo. Ar 1.TCD biežāk saslimst bērnībā vai pusaudža gados, lai gan var saslimt arī vēlāk. Savukārt 2. tipa cukura diabētam (2.TCD) ir raksturīga insulīna rezistence un insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šis ir biežāk sastopamais cukura diabēta veids (90 – 95% gadījumu).

2.TCD attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai, tomēr šī slimība biežāk attīstās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs un smēķētājiem. Minēto riska faktoru un paaugstināta cukura līmeņa asinīs kombinācija veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu “aizkaļķošanos” un sašaurinājumu jeb stenožu attīstību (sk. attēlu nr.1).

Kāpēc cukura diabēts ir bīstams?

Cilvēkiem ar cukura diabētu ir aptuveni 6 līdz 8 reizes lielāks sirds mazspējas attīstības risks nekā vidēji populācijā. Biežākie iemesli sirds mazspējas attīstībai cukura diabēta pacientiem ir koronāra sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un diabētiska kardiomiopātija, kas attīstās apmēram 12% cilvēku ar cukura diabētu.

Ilgstoši neārstēts otrā tipa cukura diabēts var veicināt arī redzes problēmas, neiroloģiskas saslimšanas, nieru mazspēju. Diabēta komplikācijas 3 līdz 5 reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darba spēju zudumu un pazemina dzīves kvalitāti.

Kā sev palīdzēt?

Pirmkārt, atpazīt sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošus medikamentus. Lielākā daļa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ir ietekmējami – tātad tos ir iespējams samazināt vai arī no tiem var atbrīvoties pavisam.

1. Smēķēt – kategoriski aizliegts!

Pagājušajā gadsimtā aptuveni 100 miljoni cilvēku miruši ar tabakas lietošanu saistīto slimību rezultātā. Smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, bojā artēriju sieniņas. Latvijā ik gadu tiek veiktas apmēram 1500 kāju amputācijas smēķētājiem. Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā sirds un asinsvadu slimību un insulta risks samazinās divas reizes. Risks turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu sirds un asinsvadu slimību un insulta riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.

2. Kontrolēt cukura līmeni asinīs!

Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenim cilvēkiem ar cukura diabētu ir jābūt <7,0%. Gadījumā, ja cilvēkam 2.TCD konstatēts nesen un nav sirds un asinsvadu slimību, ārsts var noteikt stingrāku HbA1c mērķi: ≤6,5%. Mūsdienās glikēmijas kontrolei ir pieejams plašs medikamentu klāsts, tomēr ne visi medikamenti ir droši pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Par piemērotāko terapiju jautājiet ārstam.

3. Kontrolēt holesterīna līmeni asinīs!

Cilvēkiem ar cukura diabētu un ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) jeb “sliktā holesterīna” līmenim ir jābūt <1,8 mmol/l vai arī tas ir jāsamazina par 50% no sākotnējā ZBLH līmeņa, ja tas ir 1,8 – 3,5 mmol/l. Cilvēkiem ar cukura diabētu un augstu sirds un asinsvadu slimību risku ZBLH mērķis ir <2,6 mmol/l vai tā samazināšana par 50%, ja sākotnējais ZBLH ir 2,6 – 5,1 mmol/l. Sirds un asinsvadu slimību riska pakāpi katram cilvēkam ārsts nosaka individuāli. Holesterīna līmeņa samazināšanai ir pieejama efektīva lipīdus pazeminoša terapija jeb statīnu lietošana, kas vienlaikus samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Par efektīvāko terapiju un devām lemj ārsts.

4. Kontrolēt asinsspiedienu!

Vesela cilvēka asinsspiedienam ir jābūt <120/80 mm/Hg. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsspiedienam ir jābūt <140/85 mm/Hg. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Lai mazinātu asinsspiedienu, ir jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāsamazina svars. Asinsspiediena samazināšanai var būt nepieciešami medikamenti vai kombinēta antihipertensīva terapija. Par piemērotāko var lemt tikai ārsts.

5. Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā!

Enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Ir svarīgi aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā (tā, lai var sarunāties ar blakus skrienošo) vismaz 30 minūtes dienā!

6. Uzturēt veselīgu svaru!

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta riska faktors. Aprēķināt ķermeņa masas indeksu var, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m)². Ja indekss ir 18,5 – 24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, cilvēkam ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – cilvēkam ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds un asinsvadu veselību un pat dzīvību!

7. Ēst mazāk un gudrāk!

Uzturā vairāk jālieto dārzeņus, augļus, treknas jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu(!) tauku saturu. Jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu cukura daudzumu. Jāsamazina sāls patēriņš! Labāk ēst mazāk nekā par daudz! 6 – 8 glāzes šķidruma dienā! Ja lieto alkoholu, tad – kvalitatīvu un nelielos daudzumos!

Izmeklējumi un ārstēšana

Tā kā 2.TCD gadījumā nav absolūta insulīna deficīta, cilvēkam ilgu laiku var nebūt sūdzību. Lai laikus pamanītu izmaiņas organismā, vismaz reizi gadā (ja ārsts nav noteicis citādi) ir jānodod asinsanalīzes. Regulāri ir jāmēra asinsspiediens, jāveic slodzes tests un ehokardiogrāfija – cik bieži, nosaka ārsts.

Nav vienas ārstēšanas receptes visiem cilvēkiem ar cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām vai to riska faktoriem. Tāpēc ir ļoti būtiska cieša sadarbība ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp dažādiem speciālistiem – ģimenes ārstu, endokrinologu, kardiologu. Svarīgi ir individuāli izvērtēt katra cilvēka riskus, noteikt mērķus un atrast piemērotāko pieeju ārstēšanai.

Izvēloties medikamentus, ārsts ņem vērā gan to, cik efektīvi medikaments kontrolē attiecīgo faktoru un vai medikamenta efektivitāte ir klīniski pierādīta, kā arī to, vai medikaments samazina miokarda infarkta, insulta vai kardiovaskulāras nāves risku.

Esiet modri – ieklausieties, ko saka ārsts, jautājiet, ja nav skaidri terapijas mērķi vai metodes, esiet apzinīgi, mainiet dzīvesveida paradumus un lietojiet medikamentus, kā noteicis ārsts. Sūdzību gadījumā vērsieties pie ārsta un kopā lemiet par terapijas maiņu. Lai izdodas!

Fakti par cukura diabētu un sirds slimībām

 

Gaidot Pasaules Diabēta dienu, kas tiks atzīmēta 14.novembrī, pacientu biedrība ParSirdi.lv, aicina pievērst uzmanību cukura diabēta saistībai ar sirds un asinsvadu slimībām, kas neārstētas palielina smagu komplikāciju un  nāves risku. Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 - 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un saskaņā ar pasaules statistikas datiem vairāk nekā 50% otrā tipa cukura diabēta pacientu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ.  Savukārt Latvijā apkopotie dati no Slimību Profilakses un kontroles centra ziņojuma “Sirds un asinsvadu slimības un komorbiditāte”* liecina, ka tādiem nāves cēloņiem kā akūts miokarda infarkts, hipertensīvas slimības, smadzeņu infarkts jeb insults izplatītākā blakusslimība (kura nav cita sirds un asinsvadu slimība), bija cukura diabēts – tas atzīmēts 15,9% gadījumu. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru darbību un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās, kā arī veicināt sirds mazspējas attīstību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, aicinām pacientus konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus (asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, pulsu un ķermeņa svaru), kā arī veikt elektrokardiogrammu, noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs, nepieciešamības gadījumā veikt arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu, lai laicīgi atklātu sirds mazspējas risku. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.” Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Pasaules Diabēta dienas priekšvakarā, vēlamies atgādināt, ka vislabāk ir darīt visu iespējamo, lai nesaslimtu ar 2.tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Šīm slimībām ir līdzīgi riska faktori, kurus lielā mērā varam ieteikmēt paši, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem. Nereti pacienti par diabētu uzzina tikai tad, kad jau noticis infarkts vai insults. Tāpēc vēlamies atgādināt par šo slimību ciešo saistību, kā arī negaidīt komplikācijas un pārbaudīt savu veselību, sākot ar vizīti pie ģimenes ārsta un profilaktisko veselības apskati. Šobrīd Latvijā pacientiem ir pieejami dažādi izmeklējumi un analīzes, kas palīdz savlaicīgi atklāt slimības, kā arī efektīvi un mūsdienīgi medikamenti cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.” FAKTI Izplatītāko ne-SAS blakusslimību īpatsvars procentos no SAS mirušajiem, visiem mirušajiem 2015.-2022. gadā, vecuma grupā 18+ gadi    Diabēta saistība ar sirds un nieru slimībām Arvien vairāk pētījumu apliecina slimību savstarpējo saistību, kas krietni palielina pacientu komplikāciju un nāves risku. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.   Biežākie sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori: Augsts asinsspiediens (hipertensija): palielina sirds slodzi un paaugstina slimību risku. Augsts holesterīna un triglicerīdu līmenis: veicina aterosklerozes un koronāro artēriju slimību attīstību. Augsts cukura (glikozes) līmenis asinīs: paaugstināts glikozes līmenis bojā asinsvadus un veicina diabēta attīstību. Smēķēšana: sašaurina asinsvadus un bojā asinsvadu iekšējo slāni. Liekais svars un aptaukošanās: palielina sirds slodzi un veicina iekaisuma procesus. Mazkustīgs dzīvesveids: samazina sirds un asinsvadu sistēmas efektivitāti. Neveselīgs uzturs: pārtikas produkti ar augstu piesātināto tauku, sāls un cukura daudzumu veicina sirds slimības. Gestācijas diabēts: sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis gestācijas diabēts, ir lielāka iespēja, ka vēlāk attīstītīsies 2. tipa cukura diabēts.   Atgādinām sirds veselības skaitļus, kuriem ir jāpievērš uzmanība:

• Asinsspiedienam pieaugušā vecumā ir jābūt ~120/80 mmHg.

Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.

• Pulsam miera stāvoklī ir jābūt līdz 70 sitieniem minūtē.

Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.

• Holesterīna līmenis

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir zināt un kontrolēt tieši „slikto“ jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni (ZBLH). Saskaņā ar jaunākajām 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām: Veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar mērenu/vidēju sirds un asinsvadu slimību risku “sliktajam” holesterīnam jeb ZBLH ir jābūt starp 1,8 – 2,6 mmol/l robežās Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l. Cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.

• Ķermeņa masas indeksam ir jābūt 18,5 – 24,9.

Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)² Jums ir lieka ķermeņa masa, ja ĶMI = 25 – 29,9 Jums ir aptaukošanās, ja ĶMI ³ 30

• Cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l

Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis asinīs ir 6,1 – 6,9 mmol/l. Profilakses nolūkos ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ietver sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšanu un veselīgu miegu, kā arī regulāras veselības pārbaudes. *https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19971/download?attachment

Lai savlaicīgi diagnosticētu sirds mazspēju un sekmīgi uzraudzītu pacientus, kuriem tā jau ir diagnosticēta, Latvijā no 1.jūlija ir pieejama valsts apmaksāta mūsdienīga un efektīva diagnostikas metode - nātrijurētisko peptīdu noteikšana asinīs. Nātrijurētisko (B-tipa nātrijurētiskā  (BNP) vai N termināla pro-B tipa nātrijurētiskā (NT-ro-BNP)) peptīdu noteikšana ir viena no pamatmetodēm sirds mazspējas diagnostikā, kā arī ļauj sekot sirds mazspējas gaitai un ārstēšanas efektivitātei. Tā dod iespēju agrīni atklāt sirds mazspēju arī pacientiem ar citām slimībām, kā piemēram, cukura diabētu. Līdz šim nātrijurētisko peptīdu noteikšana nebija iekļauta valsts kompensēto laboratorisko izmeklējumu sarakstā. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja dr. Ginta Kamzola: “Diemžēl daļa pacientu sirds mazspēju atklāj novēloti, kad tā jau ir progresējusi, līdz ar to pakļaujot sevi lielākam slimības izraisītu komplikāciju riskam, kas var novest pie biežām hospitalizācijām un, diemžēl, arī nāves. Nātrijurētisko peptīdu analīzes ļauj savlaicīgi diagnosticēt sirds mazspēju, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu ar mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem, uzlabojot sirds mazspējas pacientu dzīves ilgumu un kvalitāti. Sirds mazspējai ir dažādas formas, tādēļ precīzākai sirds strukturālu un funkcionālu izmaiņu noteikšanai būs nepieciešama arī ehokardiogrāfija, kā arī etioloģijas noteikšanai var būt nepieciešami citi izmeklējumi. Īpaši svarīga loma nātrijurētisko peptīdu noteikšanai ir sirds mazspējas ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju diagnostikā, kas vairāk raksturīga pacientiem ar hipertensīvu sirds slimību, hronisku nieru slimību un cukura diabētu.” Kam pienākas valsts apmaksāts izmeklējums? Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, šo izmeklējumu saņems vairāki desmiti tūkstoši unikālo pacientu Latvijā. Izmeklējums tiek apmaksāts ar atbilstošas speciālitātes ārsta vai ģimenes ārsta nosūtījumu jebkurā laboratorijā, kurai ir noslēgts līgums ar Nacionālo Veselības dienestu, ja pacientam ir kāda no sekojošām diagnozēm: diabēts (E10 - E14), esenciāla (primāra) hipertensija (I10), hipertensīva sirds un nieru slimība ar (sastrēguma) sirds mazspēju un nieru mazspēju (I13.2), nestabila stenokardija (I20.0), citi stenokardijas veidi (I20.8), stenokardija, nenoteikta (I20.9), primāra plaušu hipertensija (I27.0), cita sekundāra plaušu hipertensija (I27.2), hroniska priekškambaru fibrilācija (I48.2), priekškambaru plandīšanās (I48.3), priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās, nenoteikta (I48.9), sastrēguma sirds mazspēja (I50.0), kreisā kambara mazspēja (I50.1), sirds mazspēja, nenoteikta (I50.9), hroniska nieru slimība (N18). Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa: “Sirds mazspēja ir nopietna hroniska slimība, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Savlaicīga diagnosticēšana un regulāra uzraudzība ir ļoti svarīga, lai novērstu komplikācijas un uzlabotu dzīves kvalitāti. Laboratoriskie izmeklējumi ir īpaši nozīmīgi sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta, nieru u.c. slimību savlaicīgai atklāšanai un ārstēšanās rezultātu kontrolei, tāpēc esam patiesi priecīgi, ka lēmumu pieņēmēji ir raduši iespēju beidzot arī Latvijā kompensēt šīs pacientiem tik būtiskās asins analīzes.” Kas ir nātrijurētiskie peptīdi un kāpēc tie ir svarīgi? Nātrijurētiskie peptīdi ir hormoni, ko izdala sirds muskuļšūnas pārmērīga iestiepuma rezultātā, ko parasti izraisa spiediena vai tilpuma pārslodze. Paaugstināts nātrijurētisko peptīdu līmenis var liecināt par sirds mazspēju pat pirms parādās citi slimības simptomi. Savlaicīga diagnoze ļauj ārstiem izvēlēties visatbilstošāko ārstēšanu un uzlabot pacienta prognozi. Svarīgākie nātrijurētiskie peptīdi: BNP (B-tipa nātrijurētiskais peptīds) un NT-proBNP (N-terminālais pro-B tipa nātrijurētiskais peptīds). Tie veidojas furīna ietekmē sašķeļoties prohormonam pro-BNP. BNP ir bioloģiski aktīvs, taču tā pussabrukšanas laiks ir samērā īss – aptuveni 20 min., NT-proBNP ir bioloģiski neaktīvs, taču tā pussabrukšanas periods ir daudz garāks – 70-120 min., tādēļ tam ir augstāka prognostiskā vērtība. Kāpēc tie tiek saukti par “nātrijurētiskiem”? Šis nosaukums ir saistīts ar to, ka šie peptīdi palīdz regulēt nātrija daudzumu organismā. Nātrijs ir svarīgs minerāls, kas ietekmē šķidruma daudzumu organismā un asinsspiedienu. Kad sirds strādā ar lielāku slodzi, šie peptīdi palīdz izvadīt lieko nātriju un lieko šķidrumu no organisma, tādējādi atvieglojot sirds darbu. Abiem šiem peptīdiem normas ir atšķirīgas, taču abu nātrijurētisko peptīdu līmeņa pieaugums ir proporcionāls sirds mazspējas izteiktības pakāpei. Turklāt šo peptīdu līmenis var būt paaugstināts arī citu slimību gadījumā, piemēram, hroniskas nieru slimības, aknu slimību, pneimonijas, sepses u. c. slimību gadījumā. Papildus informācija par veiktajām izmaiņām: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-atbalsta-laboratorisko-izmeklejumu-pieejamibas-un-efektivitates-uzlabosanu https://www.vmnvd.gov.lv/lv/pakalpojumu-tarifi

Turpinot Sirds (maz)Spējas dienas aktivitātes aicinām uz izglītojošām aktivitātēm un veselības pārbaudēm sadarbībā ar Mārupes novada pašvaldību. 10. jūnijā dažādās Mārupes novada vietās notiks Sirds veselībai veltītas bezmaksas aktivitātes, uz kurām aicināts ikviens! Programma:  13.30-14.30 Ārstnieciskā vingrošana senioriem (Ilga, 29658809) Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29) 15.00-16.30 Lekcija par sirds mazspējas profilaksi (vadīs dr. Ginta Kamzola un Mārupes novada biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa) Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29) Dr. Kamzola pastāstīs vairāk par to, kas jādara, lai sirds spēj vairāk, kā savlaicīgi atpazīt sirds mazspēju un kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī dažādām blakus slimībām kā 2.tipa cukura diabēts/aptaukošanās, nieru slimība u.c. Savukārt biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa pasākuma sākuma daļā pastāstīs pamatlietas par riska faktoriem, veselīgu dzīvesveidu un soļiem, kas jāveic, lai pārbaudītu un kontrolētu savas sirds veselību u.c.  Būs arī dažādi bezmaksas izglītojoši materiāli par un ap sirds veselību. 15.00–19.00 Sirds un asinsvadu slimību risku pārbaude: Mārupes doktorātā (Mārupē, Pededzes ielā 10) Iedzīvotājiem no 30 līdz 60 gadu vecumam (ar iepriekšēju reģistrāciju, zvanot uz tālruņa numuru 20004039). 15.00-20.00 Sirds un asinsvadu slimību risku pārbaude: Ģimenes klīnikā (Babītes pagasta “Brekšos” (pie DUS “KOOL”)) Iedzīvotajiem no 30 līdz 60 gadu vecumam (ar iepriekšēju reģistrāciju, zvanot uz tālruņa numuru 20293225).   Sirds veselības dienas ietvaros Mārupes Doktorātā un Ģimenes klīnikā iedzīvotājiem iespējams veikt bezmaksas sirds veselības risku pārbaudes: -izmērīt asinsspiedienu un pulsu; -noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs (cukura līmeņa noteikšanai divas stundas iepriekš nav ieteicams ēst); -noteikt ķermeņa masas indeksu; -uztaisīt elektrokardiogrammu; -saņemt veselības aprūpes speciālista novērtējumu pastāvošam sirds veselības riskam un norādījumus par to, vai nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta un konsultēties par sirds veselības uzlabošanu. Svarīgi! Sirds veselības dienas ietvaros netiks sniegta ārsta konsultācija un izstrādāts ārstēšanas plāns. Sirds veselības dienas ietvaros varēs noskaidrot vai pastāv kādi riski, kas norāda uz nepieciešamību vairāk parūpēties par savu sirds veselību. *visi pasākuma dalībnieki saņems dāvanā uztura bagātinātājus sirds veselībai 19.00-20.00 Ārpustelpu vingrošana ar treneri un Mārupes novada uzņēmumu “Kusties.com” Pie Piņķu ūdenskrātuves (Andris, 22322885) 18.00–20.00 Ārpustelpu vingrošana Mārupes Valsts ģimnāzijas stadionā (Baiba, 26400932) Visi pasākumi ir bez maksas!  

Atzīmējot Sirds (maz)Spējas dienas ar kardioloģi, nefroloģi un endokrinoloģi dosimies pretī labākai veselībai un ilgākai dzīvei. Trīs izglītojošas un iedvesmojošas lekcijas ikvienam: •Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģedr.Ginta Kamzola: "Sirds mazspēja - sindroms, ko izraisa ne tikai sirds slimības" •Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, RSU asoc.prof. Ieva Ziediņa: “Nieres un sirds cieš un priecājas kopā!”. •Endokrinoloģe, Dr.med.Kristīne Ducena: “«Karlsons un saldā sirds» jeb aptaukošanās un paaugstināta cukura līmeņa sekas”. Paldies par atbalstu pasākuma norisei un iedzīvotāju izglītošanai - Boehringer Ingelheim, Roche Diagnostics, Astra Zeneca.

[embed]https://www.youtube.com/watch?v=AVpfcgcBucg[/embed]

Atzīmējot Sirds (maz)Spējas dienas, vērš uzmanību sirds mazspējai un blakusslimībām Aicinām uz bezmaksas kardiologu konsultācijām tiešsaistē, ārstu lekcijām un fiziskajām aktivitātēm veselības stiprināšanai  Lai vērstu uzmanību nopietnai un arvien plašāk izplatītai diagnozei - sirds mazspējai, kā arī izglītotu par biežākajām sirds mazspējas blakusslimībām un riska faktoriem, 2024.gada maijā norisināsies Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar kardiologiem, nefrologiem, endokrinologiem un starptautisko pacientu organizāciju tīklu Global Heart Hub.

 Sirds mazspēja bieži attīstās no citām slimībām vai tieši otrādi - izraisa tās. Šīs saistītās slimības sauc par blakusslimībām jeb komorbiditāti. Biežākās blakusslimības, no kurām cieš sirds mazspējas pacienti, ir neregulāra sirdsdarbība vai ritma traucējumi, hipertensija, nieru slimības, 2. tipa cukura diabēts, aptaukošanās, HOPS, dzelzs deficīts, kā arī mentālās veselības problēmas u.c.

Saskaņā ar starptautisku pētījumu datiem aptuveni 30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība. Šādu stāvokli, kad pacientiem ir gan kāda sirds un asinsvadu slimība, gan 2.tipa cukura diabēts un/vai nieru slimība sauc par sirds-nieru-vielmaiņas traucējumiem, un tie skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Savukārt Latvijā apkopotie dati no Slimību Profilakses un kontroles centra ziņojuma “Sirds un asinsvadu slimības un komorbiditāte”* liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem izplatītākā blakusslimība, kura nav cita sirds un asinsvadu slimība (ne-SAS), ir cukura diabēts – kā blakusdiagnoze tas atzīmēts 15,9% gadījumu, pārsvarā tādiem nāves cēloņiem kā akūts miokarda infarkts, hipertensīvas slimības, smadzeņu infarkts. Cukura diabēts kā blakusdiagnoze ir biežāk atzīmēta gados vecākām personām un sievietēm.     Izplatītāko ne-SAS blakusslimību īpatsvars procentos no SAS mirušajiem, visiem mirušajiem 2015.-2022. gadā, vecuma grupā 18+ gadi   Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Sirds mazspēja pati par sevi ir nopietna diagnoze, kas prasa komplicētu ārstēšanu, tāpēc ir svarīgi to diagnosticēt pēc iespējas ātrāk. Tomēr diezgan bieži pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja, ir arī citas blakusslimības. Aptuveni pusei sirds mazspējas pacientu ir arī hroniska nieru slimība, taču arī cukura diabēts veicina hroniskas nieru slimības attīstību, tādēļ ļoti svarīga ir ne tikai pašas sirds mazspējas, bet arī blakusslimību diagnostika, jo tās ietekmē gan pacienta prognozi, gan ārstēšanas taktiku. Tā, piemēram, Eiropas Kardiologu biedrības Ilgtermiņa Sirds mazspējas reģistrs (2011.-2018.) parādīja, ka stacionētu sirds mazspējas pacientu ar cukura diabētu mirstība ir 2 reizes augstāka nekā tiem, kuriem nav diabēta. Labā ziņa - mūsdienās ir attīstījusies gan slimību diagnostika, gan ārstēšana. Turklāt šobrīd ir pieejami ļoti efektīvi medikamenti, kurus lietojot, ir iespējams samazināt gan sirds mazspējas, gan 2.tipa cukura diabēta un nieru slimības riskus, kā arī iespējamās komplikācijas. Neatlieciet un negaidiet situācijas pasliktināšanos, dodieties pie sava ģimenes ārsta! Lai laicīgi atklātu sirds mazspējas un blakusslimību riskus, ir svarīgi veikt asinsanalīzes, elektrokardiogrammu, nepieciešamības gadījumā arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu un noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs. Un, protams, pamats stiprai sirds veselībai ir veselīgs dzīvesveids jebkurā vecumā!” Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: “Lai arī daudzos gadījumos tā ir sekmīgi ārstējama, sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un arī nāves iemesls. Tā var būt sastopama arī gados jaunu cilvēku vidū, taču tās izplatība strauji pieaug līdz ar vecumu – vecuma grupā virs 80 gadiem tā ir 12 līdz 14% iedzīvotāju. Gan sirds mazspējas, gan blakus slimību sekmīgai ārstēšanai svarīga ir agrīna šo slimību diagnostika, kā arī koordinēta sirds mazspējas un blakusslimību ārstēšana. Tāpēc Sirds (maz)Spējas dienās vēlamies gan izglītot sabiedrību, gan rast iespēju uzzināt vairāk par šīm diagnozēm no speciālistiem, sniegt iespēju pārbaudīt veselību un stiprināt to ar veselīgām aktivitātēm. Savukārt lēmumu pieņēmējiem vēlamies atgādināta, ka savlaicīga un pieejama sirds mazspējas diagnostika un ārstēšana ne tikai uzlabo pacientu veselību un dzīvildzi, bet samazina arī izmaksas, kas saistītas ar novēršamām hospitalizācijām un nāvēm.”   Sirds (maz)Spējas dienu aktivitātes 9.maijā Tiešsaistes diskusija un klātienes pasākums pacientiem Sirds mazspēja un biežākās blakusslimības: kā atklāt, ārstēt un atgriezt jaudu? Vieta un laiks: Klātienē - no plkst.17.00 Latvijas Ārstu biedrībā, Skolas ielā 3, Rīgā (atsūtot pieteikumu uz e-pastu: info@parsirdi.lv), vietu skaits ierobežots)/ Tiešsaistē - biedrības ParSirdi.lv Facebook kontā @Parsirdi.lv Pasākumā:

• Pacientu biedrību “ParSirdi.lv”, “Latvijas Diabēta asociācijas”, “Latvijas Nieru slimnieku asociācijas” pārstāvju uzrunas pacientiem.
• Kopā ar kardioloģi, nefroloģi un endokrinoloģi dosimies pretī labākai veselībai un ilgākai dzīvei:
• Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe

dr.Ginta Kamzola: "Sirds mazspēja - sindroms, ko izraisa ne tikai sirds slimības".

• Latvijas Nefrologu asociācijas prezidente, RSU asoc.prof. Ieva Ziediņa: “Nieres un sirds cieš un priecājas kopā!”.
• Endokrinoloģe, Dr.med.Kristīne Ducena: “Karlsons un saldā sirds jeb aptaukošanās un paaugstināta cukura līmeņa sekas.”

Pirms klātienes pasākuma (plkst.16.30-17.00) sadarbībā ar RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžas studiju programmas "Ārstniecība" studentiem būs iespēja pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību risku, kā arī saņemt speciālistu ieteikumus un informatīvos materiālus par sirds un asinsvadu veselību, veselīgu dzīvesveidu utml.  No 11.maija Veselības vingrošana kopā ar fizisko aktivitāšu fiziologu, ergoterapeitu un Fizisko aktivitāšu fonda dibinātāju Dr. med. Rūdolfu Cešeiko. Iespēja reizi nedēļā piedalīties bezmaksas veselības vingrošanas nodarbībās speciālistu vadībā. Vieta, laiks: sestdienās plkst. 10:00 – 11:00 pie Māras dīķa Āgenskalnā (no Mārupes ielas puses). Līdzi: laikapstākļiem atbilstošs apģērbs, ērti apavi, ūdens. Nodarbībās būs gan kardioslodze, gan spēka vingrinājumu elementi – pierādījumos balstītas fiziskās aktivitātes, kuras ir pa spēkam ikvienam.  No 13.maija Bezmaksas sirds veselības konsultācijas sadarbībā ar tiešsaistes ārstu konsultāciju klīniku “Medon”. Bezmaksas tiešsaistes konsultācijas ar kardiologiem par sirds mazspēju, biežākajām blakusslimībām, izplatītākajiem riska faktoriem, iespējām mainīt dzīvesveidu un citiem jautājumiem. Pieteikšanās konsultācijai ietver arī bezmaksas sirds veselības testa aizpildīšanu ar iespēju veikt ierakstus digitālā pacienta dienasgrāmatā. Lūdzam ņemt vērā, ka bezmaksas konsultāciju skaits ir ierobežots, taču sirds veselības izvērtēšanas rīku** un pacienta dienasgrāmatu bez maksas ir iespējams izmantot ikvienam! Lai pieteiktos konsultācijām, aicinām aizpildīt sirds veselības testu un pieteikšanās formu: https://medon.lv/sirds-veselibas-tests Plašāku informāciju par sirds mazspēju un pasākumiem lūdzam skatīt biedrības sociālo tīklu platformā Facebook @Parsirdi.lv un mājaslapā: www.sirdsmazspeja.lv Pacientu biedrības, kas apvieno pacientus ar sirds mazspēju un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, cukura diabētu un nieru slimībām Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība ParSirdi.lv: www.parsirdi.lv un www.sirdsmazspeja.lv Latvijas Diabēta asociācija: www.diabetsunveseliba.lv Latvijas Diabēta federācija: www.diabets.lv Latvijas Nieru slimnieku asociācija: www.niere.lv Fakti par sirds mazspēju 1 no 5 cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja. Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu. Biežākie sirds mazspējas iemesli – koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.   Sirds mazspējas izplatītākie simptomi

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
• elpas trūkums,
• nogurums un nespēks,
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

 Atsauces: *https://www.spkc.gov.lv/lv/sabiedribas-veselibas-datu-analize **Sirds veselības izvērtēšanas rīks tapis Medon SIA un SIA “LONGENESIS” pētniecības projekta Nr.: 5.1.1.2.i.0/1/22/A/CFLA/004 “Digitālā rīka izstrāde savlaicīgai un personalizētai pacientu kardiovaskulāro saslimšanas risku faktoru identifikācijai un mazināšanai” ietvaros.

Biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar starptautisko sirds un asinvadu slimību pacientu organizāciju aliansi Global Heart Hub (GHH) maijā kopā ar citām sirds slimību pacientu organizācijām no visas pasaules aicina pievērst uzmanību sirds mazspējas saistībai ar citām blakusslimībām. Sirds mazspēja ir nopietns hronisks stāvoklis, kad sirds nevar sūknēt pietiekami daudz asiņu, lai pietiekami apgādātu citus ķermeņa orgānus. Visbiežāk sastopamie sirds mazspējas cēloņi ir koronārā sirds slimība, miokarda infarkts (sirdslēkme), iedzimti sirds defekti vai bojāti sirds vārstuļi. Sirds mazspēja bieži attīstās no citiem veselības stāvokļiem vai tieši otrādi - izraisa tos. Šīs saistītās slimības sauc par blakusslimībām, un tās arī ir jāārstē! Tāpēc GHH Sirds mazspējas pacientu padomes vadītā kampaņa šogad ir vērsta uz sirds mazspējas blakusslimībām. Kas ir blakusslimība? Blakusslimības jeb komorbiditāte ir jebkurš līdzāspastāvošs veselības stāvoklis. Tās ir ļoti izplatītas cilvēkiem ar sirds mazspēju, pat jaunākās vecuma grupās. Cilvēki, kas dzīvo ar sirds mazspēju, bieži cieš no vairākām blakusslimībām (sirds un asinsvadu slimībām un citām slimībām), piemēram, neregulāras sirdsdarbības vai ritma traucējumiem, augsta asinsspiediena, nieru slimības, 2. tipa diabēta, aptaukošanās, dzelzs deficīta un garīgās veselības problēmām, piemēram, trauksmes un. depresijas. Šīs ir dažas no visbiežāk sastopamajām blakusslimībām. Dzīvošana ar blakusslimībām un sirds mazspēju var ietekmēt jūsu fizisko un garīgo veselību, taču efektīvai ārstēšanai ir izšķiroša nozīme vislabāko rezultātu sasniegšanai un labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai. "Svarīga ir agrīna, koordinēta sirds mazspējas blakusslimību ārstēšana, tāpēc apspriediet blakusslimību riskus ar savu ārstu," aicina Aistė Štaraite, GHH Sirds mazspējas grupas vadītāja un sirds mazspējas paciente. Sekojiet līdzi informācijai www.sirdsmazspeja.lv un uzziniet vairāk par sirds mazspējas saistību ar blakusslimībām un maijā plānotajiem pasākumiem.

Nereti sirds un asinsvadu slimību pacientiem, īpaši sirds mazspējas pacientiem, ir dažādas blakusslimības, kurām nepieciešama komplicētāka ārstēšana.

• Blakusslimības jeb komorbiditāte ir jebkurš līdzās pastāvošs veselības (slimības) stāvoklis, kad cilvēkam vienlaikus ir vairāk nekā viena slimība.
• Blakusslimības bieži ir hroniskas vai ilgstošas slimības, kurām nepieciešama komplicētāka ārstēšana.

Sirds mazspēja un blakusslimības

• Blakusslimības ir ļoti izplatītas cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, pat jaunākās vecuma grupās.
• Sirds mazspēja var izraisīt blakusslimības, savukārt blakusslimības var veicināt sirds mazspējas progresēšanu.
• Sirds mazspējas pacienti bieži cieš no vairākām blakusslimībām, piemēram, neregulāras sirdsdarbības vai ritma traucējumiem, augsta asinsspiediena, nieru slimības, 2. tipa cukura diabēta, aptaukošanās, dzelzs deficīta un garīgās veselības problēmām, piemēram, trauksmes un depresijas.
• Biežākās blakusslimības un veselības traucējumi ir:

o koronāro artēriju slimība, nieru slimība, aptaukošanās; o aritmija, vairogdziedzera darbības traucējumi, insults; o vājums, podagra, artrīts; o depresija, erektilā disfunkcija; o anēmija, dzelzs deficīts; o vēzis, sirds amiloidoze, nepietiekams uzturs; o infekcijas, plaušu slimības, miega traucējumi, elpošanas problēmas; o hiperlipidēmija, hipertensija, 2. tipa cukura diabēts, vārstuļu sirds slimība u.c. Blakusslimību ārstēšana

• Sirds mazspējas ārstēšanā liela nozīme ir savlaicīgai saistīto stāvokļu (blakusslimību) atpazīšanai.
• Sirds mazspējas pacientiem jākonsultējas ar savu ārstu, lai laicīgi atklātu blakusslimības.

Negaidiet un rīkojaties!

• Agrīna, saskaņota ārstēšana ir ļoti svarīga, tāpēc apspriediet savas blakusslimības un riskus ar savu ārstu.
• Dzīvošana ar blakusslimībām un sirds mazspēju var ietekmēt jūsu fizisko un garīgo veselību, taču efektīvai diagnostikai un ārstēšanai ir izšķiroša nozīme vislabākā rezultāta sasniegšanai un labākas dzīves kvalitātes nodrošināšanai.

[1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2713155/ [1] https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC7691628/ [1] https://www.ed.ac.uk/medicine-vet-medicine/our-research/research-themes/cardiometabolic-diseases

Ja Jums ir diagnosticēta sirds mazspēja, mēs aicinām Jūs piedalīties īsā (5-10 minūtes) anonīmā aptaujā, ko pacienti izveidojuši pacientiem. Aptaujas mērķis ir izpētīt sirds mazspējas pacientu viedokli, lai nākotnē izstrādātu izglītojošus materiālu pacientiem.

Šo aptauju veic starptautiskais pacientu organizāciju tīkls “Global Heart Hub” (kuras filiāle Latvijā ir ParSirdi.lv), sadarbībā ar Ilinoisas Valsts Universitāti.

Mēs ļoti novērtētu Jūsu ieguldījumu šajā svarīgajā, globālajā pacientu pētījumā. Aptaujā ir tikai 10 jautājumi.

Lai piedalītos aptaujā, lūdzu, noklikšķiniet uz saites šeit

Paldies par Jūsu dalību un ieguldījumu sirds mazspējas pacientu dzīves uzlabošanā visā pasaulē!

Ieva Ziediņa, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof, Nefrologu Asociācijas prezidente.   Šobrīd pasaulē arvien vairāk runā par nieru slimību saistību ar sirds slimībām, 2.tipa cukuru diabētu, aptaukošanos. Tos zinātniskajā literatūrā dēvē par sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro- metabolic) traucējumiem. Cik tas ir aktuāli Latvijā? Hroniska nieru slimība, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju, ir cieši saistīta gan ar otrā tipa cukura diabētu, gan sirds un asinsvadu slimībām. Neārstēts diabēts var kļūt par iemeslu tam, ka attīstās hroniska nieru slimība, savukārt laicīgi neatpazīta nieru slimība var izraisīt nopietnas sirds veselības problēmas. Hroniskas nieru slimības saikne ar sirds un asinsvadu slimībām ir tik tieša, ka bieži šīs slimību grupas izraisa viena otru. Hroniska nieru slimība izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju un asinsvadu kalcifikāciju, kas var novest gan pie miokarda infarkta, gan insulta un arī hroniskas sirds mazspējas. Savukārt gan arteriālā hipertensija, gan ateroskleroze var rezultēties hroniskā nieru slimībā. Citiem vārdiem sakot – daudz nopietnu slimību sākas vai beidzas nierēs. Pacienti ar hronisku nieru slimību daudz biežāk nomirst no sirds un asinsvadu slimībām, nekā piedzīvo slimības progresu līdz gala stadijai. Cik daudz pacientu šobrīd varētu būt Latvijā? Hroniskas nieru slimības izplatība pasaulē svārstās starp 8 – 16% pasaules iedzīvotāju. Taču Latvija atrodas augsta riska reģionā un šīs slimības riskam varētu būt pakļauti ap 20% iedzīvotāju pieaugušā vecumā, tātad tie varētu būt ap 200 000 – 300 000 hroniskas nieru slimības pacientu. Saskaņā ar mums pieejamo informāciju Latvijā šobrīd ir 1200 – 1500 pacientu, kuriem tiek veikta dialīze vai ir nieres transplantāts. Kādi ir biežākie iemesli nieru slimībai? Aptuveni trešajai daļai (ap 30%) pacientu nieru slimības attīstības vaininieks ir cukura diabēts (95% 2. tipa CD, 5% 1. tipa CD), otrajā vietā seko pacienti, kuru nieru bojājumus radījusi arteriālā hipertensija, tad seko hronisks nieru iekaisums (nieru kamoliņu un nieru kanāliņu iekaisumi) un piektajā vietā – policistoze (5–10%). Ja runā par vecuma grupām, tad pārsvarā riskam ir pakļauti cilvēki pēc 40 gadu vecuma. Ar nieru slimību vairāk slimo sievietes, bet līdz smagai nieru mazspējai, kad nepieciešama dialīze un transplantācija, vairāk nonāk vīrieši. Kā liekais svars un aptaukošanās ietekmē nieru darbību? Hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis) un aptaukošanās abi ir riska faktori gan sirds un asinsvadu slimībām, gan hroniskai nieru slimībai. Ja cilvēks ir aptaukojies, ar lieko svaru, tad katram nieru kamolītim jāstrādā ar papildu slodzi, līdz ar to nieru kamolīši tiek pārāk noslogoti, tie kļūst lielāki no pārslodzes un aiziet bojā. Kāda ir hroniskas nieru slimības saistība ar sirds mazspēju? Sirds mazspējai un hroniskai nieru slimībai ir kopīgi riska faktori – hipertensija, dislipidēmija, smēķēšana, cukura diabēts, mazkustība un vecums. Tāpēc nereti abas šīs slimības pastāv vienlaikus. Kā atpazīt hronisku nieru slimību? Līdzīgi kā ar lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību, arī nieru slimība var sākties klusām, bez sajūtamiem simptomiem. Pētījumi liecina, ka mazāk nekā 50% pacientu zina, ka viņiem ir hroniska nieru slimība. Tādi nespecifiski slimības simptomi var būt liels nogurums, slikta ēstgriba, grūtības koncentrēties, kas rodas tad, kad puse nieru funkcijas jau ir zudusi. Patiesībā, neveicot specifiskus izmeklējumus, to ir grūti atpazīt sākuma stadijā, tāpēc pacientiem, kuriem ir riska faktori, svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta un vismaz reizi gadā pārbaudīt savu kreatinīna līmeni asinīs, aprēķināt glomerulu filtrācijas ātrumu             (GFĀ),        kā    arī    veikt    urīna    analīzi    un mikroalbumīnijas testu, lai nepalaistu garām agrīnus nieru   darbības    traucējumus.   Nieru   slimība   tiek noteikta, ja GFĀ < 60 ml/min./1,73 m² un/vai albuminūrija > 30 mg/g vai arī ir citas hroniskas nieru slimības pazīmes un šīs pārmaiņas ir ilgākas nekā trīs mēnešus. Mans ieteikums būtu asins analīzes veikt vienā laboratorijā (laboratoriju tīklā), jo dažādu laboratoriju mērījumi var nedaudz atšķirties, kas saistīts ar atšķirīgu analīžu pārbaudes metodoloģiju, kalibrāciju un/vai kļūdu robežu. Lai mēs varētu salīdzināt rezultātus, ir svarīgi paskatīties tos ilgākā laika posmā, tāpēc būtiski, lai tie ir salīdzināmi. Kā rīkoties, ja rādītāji ir paaugstināti? Pie kādiem ārstiem jākonsultējas? Kuri ārsti var nozīmēt terapiju? Kad pirmo reizi tiek diagnosticēta hroniska nieru slimība (piemēram, pie ģimenes ārsta), noteikti nepieciešams apmeklēt arī nefrologu. Ja ārstēšanās norit labi, tad nav nepieciešams apmeklēt speciālistu biežāk kā reizi gadā, taču, ja slimība progresē, tad ir nepieciešamas biežākas konsultācijas. Kā jau runājām, šī slimība ir cieši saistīta ar citām diagnozēm, tāpēc svarīgi konsultēties arī ar citiem speciālistiem, tostarp, kardiologu, endokrinologu. Kuriem pacientiem ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību nieru veselībai un veikt profilaktiskās pārbaudes? Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds un asinsvadu slimībām, ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem anamnēzē ir biežas urīnceļu infekcijas vai iepriekš konstatētas nieru un urīnizvadsistēmas slimības. Nieru slimības skrīnigs 1. tipa cukura diabēta pacientiem jāveic reizi gadā, sākot ar piekto gadu pēc diagnozes noteikšanas, savukārt 2. tipa cukura diabēta pacientiem – reizi gadā. Kas notiek, ja slimību savlaicīgi nediagnosticē un neārstē? Ja slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tā turpina progresēt. Diemžēl tas var novest pie nepieciešamības veikt nieru aizstājterapiju – dialīzi vai pat nieres transplantāciju. Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, palielinās arī kardiovaskulāro notikumu risks (piemēram, infarkts vai insults) un pieaug arī mirstība. Vai nieru slimību var izārstēt? Hroniska nieru slimība ir grūti ārstējama, tomēr ir iespējams palēnināt tās progresēšanu. Ja nieru slimība netiek ārstēta, tad jau drīz tiek sasniegta gala stadija, un tas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Ir ļoti liela starpība, vai pusmūža cilvēkam, kurš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, uz dialīzes procedūru jāsāk iet pēc diviem vai 15 gadiem. Kādas ir jaunākās ārstēšanas iespējas? Medicīna attīstās, un parādās jauni medikamenti, kas  palīdz  aizkavēt  hroniskas  nieru  slimības progresēšanu. Šobrīd pieejamas divas jaunas medikamentu grupas, kurām ir pierādīta pozitīva ietekme uz hroniskas nieru slimības gaitu. Viena grupa ir nātrija-glikozes ko-transportproteīna 2 inhibitori (SGLT2), ko lieto arī cukura diabēta un sirds mazspējas ārstēšanā. Ja šos medikamentus sāk laicīgi lietot, var pat par 10 gadiem aizkavēt terminālas nieru mazspējas iestāšanos. Savukārt otra zāļu grupa, kas pieejama pacientiem Latvijā, ir nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (MRA). Arī šiem medikamentiem veikti pētījumi un publicēti to rezultāti, apstiprinot, ka tie aizkavē slimības progresēšanu. Vēlos atgādināt, ka iepriekš minētais efekts pastāv, ja medikamentus lieto! Pārtraucot to lietošanu, sasniegtais efekts zūd. Šie medikamenti nav kā antibiotiķi, kuri ir jālieto nedēļu vai divas, lai iegūtu efektu! Savukārt pēc trim medikamenta lietošanas gadiem slimības progresēšana tiek samazināta gandrīz par 20 procentiem. Šobrīd esam uzsākuši darbu pie Sirds un asinsvadu veselības plāna izstrādes. Vai Jums arī būtu kādi ieteikumi mūsu lēmumu pieņēmējiem, ko varētu uzlabot nieru veselības jomā, ņemot vērā šo ciešo saistību ar sirds un asinsvadu slimībām? Būtu svarīgi, lai pacientiem, kuriem ir augsts risks, tiktu kompensētas analīzes hronisku nieru slimības diagnostikai, kā arī tiktu kompensēti mūsdienīgi un efektīvi medikamenti. Šīs ir divas būtiskas lietas, ja gribam gan laicīgi atklāt hronisku nieru slimību un novērst nepieciešamību pēc dialīzes vai nieres transplantācijas, gan samazināt sekas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimību komplikācijām. Jūsu iedvesmojošs ieteikums mūsu lasītājiem veselīgai un aktīvai dzīvei? Es atkārtošu Bendžamina Franklina vārdus: “Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu!”. Tas nozīmē, ka mēs ar saviem ikdienas lēmumiem varam ietekmēt mūsu dzīvesveidu, lai dzīvotu ilgāk un veselīgāk.      

Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisinās Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub. Lai uzzinātu vairāk par izplatītākajiem sirds mazspējas simptomiem, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, ārstēšanu un profilaksi, aicinām uz izglītojošiem pasākumiem un konsultācijām ar speciālistiem: 20.maijā plkst.9.00-12.00 Jelgavas pilsētas slimnīcas Ambulatorās daļas konferenču zālē Izglītojošs pasākums iedzīvotājiem “Sirds veselība-diagnosticēt nediagnosticēto”. Programma: Jauno ārstu konsultācijas iedzīvotājiem dažādos jautājumos par sirds veselību. Visu pasākuma laiku būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par sirds veselību un sirds slimību profilaksi, diagnostikas iespējām. 10:00-11:00 dr. Marinas Kovaļovas lekcija “Jautājumi un atbildes par sirds mazspēju: simptomi, profilakse, veselīgs uzturs”. Visu pasākuma laiku būs pieejami bezmaksas informatīvie materiāli par sirds mazspēju un sirds veselības profilaksi.  23.maijā plkst.15.00 Rehabilitācijas centrā Ventspilī Izglītojoša lekcija iedzīvotājiem, kuru vadīs Ventspils slimnīcas kardiologs Ņikita Nazarenko. Lai apmeklētu lekciju, iepriekš nepieciešams pieteikties, zvanot pa tālruni 636 24727. Vietu skaits ir ierobežots. Atzīmējot sirds mazspējas mēnesi, Dr. Nazarenko lekcijas laikā pastāstīs par šīs slimības cēloņiem, slimības gaitā lietojamajiem medikamentiem un atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. No 22.maija Kardiologa un uztura speciālista konsultācijas tiešsaistē Lai rastu iespēju bez maksas konsultēties ar speciālistiem par sirds mazspēju, izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riskiem, diagnostiku un ārstēšanu, no 22. maija iedzīvotājiem būs pieejamas tiešsaistes vizītes pie kardiologa Aināra Rudzīša un sertificētas uztura speciālistes Evas Katajas platformā www.medon.lv. Lai uzzinātu vairāk un pieteiktos konsultācijām, lūdzu apmeklējiet šo saiti: www.medon.lv/sirds-mazspeja. Konsultāciju skaits ir ierobežots.

No 2023.gada 1.maija sirds mazspējas pacientiem, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā bijuši hospitalizēti (ārstējušies slimnīcā) sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ un  kuriem ir pielietota urīndzenošo līdzekļu intravenoza terapija, tiek kompensēts jauns medikaments.

Saskaņā ar kompensācijas nosacījumiem, medikamentu izraksta kardiologs atbilstoši konsīlija slēdzienam četrās lielākajās slimnīcās (P.Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS, Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās), ja pacienta stāvoklis ir atbilstošs papildus medikamenta nepieciešamībai.

Paredzamais pacienta līdzmaksājums ir apmēram 14,00 EUR mēnesī.

Vairāk par medikamentu jautājiet savam ārstējošajam ārstam! Plašāka informācija par medikamentu: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/verquvo-epar-product-information_lv.pdf

Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisināsies Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub. Saskaņā ar statistikas datiem sirds mazspēja ir vairāk nekā 60 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam šo pacientu skaits varētu trīskāršoties. Sirds mazspējas izplatība pieaug līdz ar vecumu. Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju; vecuma grupā virs 80 gadiem – 12 līdz 14% iedzīvotāju. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls. Arvien vairāk pētījumu apliecina sirds mazspējas saistību ar citām diagnozēm, tostarp, cukura diabētu un nieru slimību. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Labā ziņa, kuru vēlamies uzsvērt – sirds mazspēja ir ārstējama. Protams, viss atkarīgs no tā, cik savlaicīgi slimība tiek atklāta un kāds ir tās iemesls. Taču, laicīgi diagnosticējot un rūpīgi ievērojot ārsta ieteikumus, ir iespējams uzlabot savu veselības stāvokli. Būtiski paturēt prātā, ka sirds mazspēja var būt saistīta arī ar citām nopietnām diagnozēm. Zināms, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru funkciju un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās un veicināt sirds mazspējas attīstību. Arī traucēta sirds funkcija var negatīvi ietekmēt nieru darbību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, iesakām pacientiem konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus, tostarp, veikt asinsanalīzes, elektrokardiogrammu, nepieciešamības gadījumā arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu un noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.” Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: “Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad medicīna un zināšanas ļauj cilvēkiem dzīvot daudz ilgāk, attālinot sirds un asinsvadu slimības, kā arī to izraisītās komplikācijas. Arī sirds mazspēju daudzos gadījumos ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, tādējādi novēršot smagas hospitalizācijas un nāves. Tomēr jāpatur prātā, ka, palielinoties dzīvildzei, pieaug hronisku slimību pacientu, tostarp sirds mazspējas pacientu, skaits. Tāpēc mēs aicinām jau šobrīd mūsu lēmumu pieņēmējus, izstrādājot Sirds un asinsvadu slimību samazināšanas plānu, paredzēt savlaicīgu un pieejamu sirds mazspējas diagnostiku, izmeklējumus un efektīvus medikamentus, lai slimību atklātu laicīgi, ārstētu un tādējādi novērstu komplikācijas.” Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof. Kārlis Trušinskis: "Patreiz svarīgākais ir rast iespēju smagākajai pacientu daļai kompensēt pamatvajadzības sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā. Tā ir nātrijurētisko peptīdu asins analīze, kas ļauj diagnosticēt un monitorēt sirds mazspējas slimības gaitu arī ārpus slimnīcas, savlaicīgi pastiprināt ārstēšanu un izvairīties no turpmākiem sarežģījumiem. Un tās ir zāles – SGLT2 inhibitori, viens no stūrakmeņiem sirds mazspējas ārstēšanā, kas samazina mirstības un hospitalizācijas biežumu un kas jau 2021.gadā iekļautas Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās. Tas ļautu lielai daļai pacientu būtiski uzlabot prognozi, kā arī izvairīties no došanās uz slimnīcu. Ticu, ka Nacionālā Veselības dienesta spēkos ir padarīt šo Sirds (maz)Spējas mēnesi par tādu pēc būtības.” Aktivitātes Šogad Sirds mazspējas mēneša aktivitātēs piedalās sirds veselības vēstneši no Rīgas un slimnīcām novados:

Slimnīca	Aktivitāte	Datums
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Reģistratūra (A korp.) un Ambulatorā un diagnostiskā nodaļa (32. korp.)	Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju	No 10. maija
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Hipokrāta ielā 2 -     2. stāvā, Ambulatorā daļa (poliklīnika), -     Aritmoloģijas nodaļa, -     Neatliekamās kardioloģijas nodaļa Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Juglas ielā 20 -     Kardioloģijas nodaļa	Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju	No 10. maija
Liepājas Reģionālā slimnīca, Ambulatorās veselības aprūpes daļas stends	Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju	No 10. maija
Vidzemes slimnīca Kardioloģijas nodaļa	Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju	No 10. maija
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Ventspils), Kardioloģijas nodaļa	Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju   Dr. Ņikitas Nazarenko lekcija “Sirds mazspēja FAQ: biežāk uzdotie jautājumi”.	No 10. maija   23. maijā 15:00
Jelgavas pilsētas slimnīca Ambulatorās daļas konferenču zāle	Izglītojošs pasākums iedzīvotājiem “Sirds veselība-diagnosticēt nediagnosticēto”. Programma: Jauno ārstu konsultācijas iedzīvotājiem dažādos jautājumos par sirds veselību. Visu pasākuma laiku būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par sirds veselību un sirds slimību profilaksi, diagnostikas iespējām. 10:00-11:00 dr. Marinas Kovaļovas lekcija “Jautājumi un atbildes par sirds mazspēju: simptomi, profilakse, veselīgs uzturs”. Visu pasākuma laiku būs pieejami bezmaksas informatīvie materiāli par sirds mazspēju un sirds veselības profilaksi.	20.maijā 9.00-12.00

    Lai rastu iespēju konsultēties bez maksas ar speciālistiem par sirds mazspējas simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu, no 19. maija iedzīvotājiem būs pieejamas konsultācijas ar kardiologiem, endokrinologiem un citiem speciālistiem tiešsaistes platformā www.medon.lv. Plašāku informāciju par sirds mazspēju un pasākumiem lūdzam skatīt biedrības sociālo tīklu platformā Facebook @Parsirdi.lv un mājaslapā: www.sirdsmazspeja.lv   Pacientu biedrības, kas apvieno pacientus ar sirds mazspēju un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, cukura diabētu un nieru slimībām Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība ParSirdi.lv: www.parsirdi.lv un www.sirdsmazspeja.lv Latvijas Diabēta asociācija: www.diabetsunveseliba.lv Latvijas Diabēta federācija: www.diabets.lv Latvijas Nieru slimību pacientu biedrība: www.niere.lv   Fakti par sirds mazspēju 1 no 5 cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja. Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu. Biežākie sirds mazspējas iemesli – koronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.   Sirds mazspējas izplatītākie simptomi

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
• elpas trūkums,
• nogurums un nespēks,
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Arvien vairāk pētījumu apliecina sirds mazspējas saistību ar citām diagnozēm, tostarp, cukura diabētu un nieru slimību. Sirds-nieru-vielmaiņas traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem – ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 - 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība. Nozīmīgs atbalsts pacientu izglītošanā un atbalstā sekmīgai ārstešanai ir pacientu biedrības. Zemāk apkopotas pacientu biedrības, kuru uzmanības fokusā ir pacienti ar sirds un asinsvadu slimībām, nieru slimību un cukura diabētu: Sirds un asinsvadu slimību biedrība "ParSirdi.lv" apvieno pacientus (un viņu tuviniekus) ar dažādām sirds un asinsvadu saslimšanām, tostarp, sirds mazspēju. Uzziniet vairāk par biedrību: www.parsirdi.lv

Latvijas Nieru slimnieku asociācija (LNSA) apvieno pacientus ar hronisku nieru mazspēju ( 1,2, un 3 grupas invalīdus), pacientus kas saņem nieres aizstāj terapiju hemodialīzi un peritoniālo dialīzi, kā arī pacientus pēc nieres transplantācijas. Pavisam Latvijā ir vairāk kā 600 transplantēto pacientu, ap 500 hemodialīzes pacientu un vairāk kā 100 peritoniālās dialīzes pacienti.  ( skaitļi ir aptuveni jo valstiska nieru slimnieku reģistra nav).  LNSA veicina nieru slimnieku integrāciju sabiedrībā, nodrošina viņu līdzdalību visās ikdienas dzīves sfērās, sekmē pacientu apmācību, aprūpi un ārstēšanu. Nieres transplantācija ir vienīgais veids , kā smagi slimu nieru pacientu var atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Līdz ar to LNSA uzdevums ir informēt sabiedrību par orgānu transplantāciju procesu. Ļaujot izmantot sava tuvinieka orgānus, mēs nenodarām pāri aizgājējam, mēs dodam iespēju atgriezties pilnvērtīgā dzīvē vairākiem cilvēkiem. Biedrības vadītāja Jolanta Keša uzsver: "Ļaujot izmantot sava tuvinieka orgānus, mēs nenodarām pāri aizgājējam, mēs dodam iespēju atgriezties pilnvērtīgā dzīvē vairākiem cilvēkiem." Vairāk: www.niere.lv

Latvijas Diabēta asociācija Nozīmīgākie asociācijas darba virzieni:  Sniedz mūsdienīgu, kompetentu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par cukura diabēta diagnostiku, kontroli, paškontroli, ārstēšanu, cukura diabēta sarežģījumiem, kā arī emocionālo grūtību pārvarēšanu, dzīvojot ar diabētu.  Izglīto cukura diabēta pacientus (sagatavo un izdod informatīvus materiālus un periodiskos izdevumus; rīko izglītojošus pasākumus, īpaši populāri – Pasaules Diabēta dienai veltītie pasākumi; sniedz iespēju apmeklēt diabēta pacientu atbalsta grupas).  Sekmē cukura diabēta savlaicīgu diagnostiku (veic bezmaksas srīninga ekspresizmeklējumus; izplata informāciju par diabēta pirmajām pazīmēm un 2.tipa diabēta riska faktoriem).  Aizstāv un pārstāv diabēta kopienas intereses, koordinējot aktivitātes ar Latvijas Endokrinologu asociāciju un sniedzot priekšlikumus un iebildumus par Latvijā izstrādātajiem tiesību aktiem, kā arī par nepieciešamām izmaiņām diabēta pacientuaprūpē (Saeimā, Ministru kabinetā, Veselības ministrijā un tās padotības/pārraudzības iestādēs, Labklājības ministrijā, pašvaldībās).  Rīko konferences un seminārus veselības aprūpes speciālistiem (1-2 reizes gadā – konferenci endokrinologiem un ģimenes ārstiem).  Pārstāv Latvijas diabēta kopienu starptautiskās (pasaules un Eiropas) organizācijās. Vairāk: www.diabetsunveseliba.lv Latvijas Diabēta Federācija Federācija Latvijas Diabēta federācija ir nevalstiska sabiedriska organizācija, kas apvieno Latvijas rajonu un pilsētu pastāvīgās diabēta biedrības.  Vairāk: www.diabets.lv  

Ik gadu maijā pasaulē un jau vairāk nekā 10 gadus arī Latvijā tiek atzīmēta Sirds Mazspējas diena. Arī šogad biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar kardiogiem aicina vērst uzmanību sirds mazspējas simptomiem, savlaicīgai diagnostikai un ārstēšanai. Tāpēc visu maiju norisināsies dažādas informatīvas un izglītojošas aktivitātes par sirds mazspēju, tostarp, būs iespēja saņemt bezmaksas informatīvos materiālus, uzzināt kardiologu un citu speciālistu ieteikumus, kā arī saņemt kardiologu, endokrinologu un citu speciālistu konsultācijas. Šogad īpašu uzmanību plānots veltīt arī sirds mazspējai līdzās esošajām diagnozēm, kuras nereti var būt iemesls sirds mazspējai vai tieši otrādi - nieru slimībai un cukura diabētam. Sekojiet līdzi plašākai informācijai šajā mājaslapā, kā arī mūsu sociālo tīklu platformās Facebook @Parsirdi.lv, Twitter @Parsirdi un Instagram @ParSirdi. [video width="1920" height="1080" mp4="https://sirdsmazspeja.lv/wp-content/uploads/2023/05/Untitled-design-4.mp4"][/video]    

• Pacientiem un aprūpētājiem
• Veselības aprūpes nodrošinātājiem un maksātājiem
• Politikas izstrādātājiem un citām ieinteresētajām pusēm.

Lai palīdzētu pacientiem saprast, kā rīkoties, ja ir aizdomas par sirds mazspēju, kādus jautājumus uzdot ārstam un kādi ir soļi, kas parasti jāveic, lai varētu savlaicīgi izslēgt vai tomēr apstiprināt sirds mazspējas diagnozi un uzsākt ārstēšanu, biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāju Gintu Kamzolu ir izstrādājusi jaunu bukletu pacientiem. Lai lejuplādētu materiālu, lūdzu, nospiediet uz šo saiti: sirds_mazspeja_A5_preview2 (1)

Sirds mazspējas dienu ietvaros, pieredzējuši kardiologi no 10.-20.maijam attālināto konsultāciju platformā Medon.lv sniegs bezmaksas konsultācijas sirds mazspējas pacientiem un cilvēkiem, kuriem ir sirds mazspējas simptomi un aizdomas par slimības iespējamību. Pieteikties konsultācijai ir pavisam vienkārši. Dodieties uz mājas lapu www.medon.lv/sirdsmazspeja  un aizpildiet pieteikuma anketu, pēc tam ar Jums sazināsies Medon.lv pārstāvis, lai vienotos par abpusēji ērtāko konsultāciju laiku.    

Lai vērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska fakoriem, no 10.maija Latvijā norisināsies akcija “Lai sirds spēj vairāk!”, kuru organizē pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub. Akcijas ietvaros iedzīvotājiem būs iespēja pasākumos Rīgā un Jelgavā pārbaudīt sirds veselību un saņemt izglītojošus materiālus, kā arī konsultēties ar pieredzējušiem kardiologiem video konsultācijās.

Aicinām uz izglītojošām un informatīvām aktivitātēm iedzīvotājiem:

10.-20.maijā norisināsies kardiologu video konsultācijas Pieredzējuši kardiologi attālināto konsultāciju platformā Medon.lv sniegs bezmaksas konsultācijas sirds mazspējas pacientiem un cilvēkiem, kuriem ir sirds mazspējas simptomi un aizdomas par slimības iespējamību. Lai pieteiktos konsultācijai, dodieties uz mājas lapu www.medon.lv/sirdsmazspeja 11.maijā plkst.12.00-16.00 ielūdzam uz “Sirds veselības māju” Rīgas Centrāltirgū, Nēģu laukumā (Informācijas centra telpās) Pasākuma ietvaros ikvienam būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, pārbaudīt pulsu, konsultēties par sirds mazspēju ar kardiologu, kā arī saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par sirds veselību 14.maijā plkst.11.00-15.00 norisināsies “Sirds veselības diena” Jelgavā (Raiņa parkā pie Jelgavas poliklīnikas) Plkst.11.00 Izglītojošas un iedvesmojošas kardiologu lekcijas iedzīvotājiem:

• Sirds veselības dienu atklās Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis
• Jelgavas poliklīnikas kardioloģes dr.Marinas Kovaļenko lekcija “Lai sirds spēj vairāk!”

Plkst.11.00-15.00 Ikvienam būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, pārbaudīt pulsu, kā arī saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par sirds veselību.

Lai atzīmētu Pasaules Sirds dienu, šī gada 29. septembrī no plkst. 15:00 līdz 19:00 Vidzemes tirgus teritorijā, Brīvības ielā 90, Rīgā, norisināsies “Sirds dienas festivāls” – izglītojošs un sportisks sirds un asinsvadu veselībai veltīts pasākums. “Sirds dienas festivālu” organizē pacientu biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un Rīgas domes Labklājības departamentu. Pasākuma mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību sirds veselībai un sniegt iespēju bez maksas pārbaudīt sirds un asinsvadu slimību riska faktorus, saņemt speciālistu ieteikumus, smelties idejas aktīvai un veselīgai dzīvei jebkurā vecumā. Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju veselības paradumi un izplatītākie riska faktori, 2019. gadā tika veikts „Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums”. Pētījumā piedalījās 4070 respondenti vecumā no 25 līdz 75 gadiem. Līdzīgs pētījums Latvijā tika veikts 2009. gadā. Pētījumā tika atklāts, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 36% Latvijas iedzīvotāju, paaugstināts “sliktais” jeb zema blīvuma holesterīna līmenis virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju, savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju. Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents: “Rūpes par sirds veselību sākas no mazotnes. Tas, cik daudz mēs kustamies, kā ēdam, kā rūpējamies par savu garīgo veselību, ietekmē mūsu sirdi visa mūža garumā. Ir slimības, pret kurām efektīvākā profilakse ir vakcinēšanās. Savukārt sirds un asinsvadu slimības daudzos gadījumos varam novērst mēs paši – gan ar veselīgu dzīvesveidu, gan savlaicīgām veselības pārbaudēm un riska faktoru mērījumiem, regulāri pārbaudot asinsspiedienu, holesterīna līmeni, glikozes līmeni asinīs. Ja šie rādītāji ir paaugstināti, ir svarīgi kopā ar ārstiem meklēt risinājumus – veikt izmaiņas dzīvesveidā un uzsākt ārstēšanu, ja tāda ir nepieciešama. Novēlu mums visiem kļūt atbildīgākiem un cieņpilnākiem pret sevi – ieguvēji būsim gan mēs paši, gan mūsu ģimenes, gan Latvija kā valsts.” Inese Mauriņa, biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Pandēmija ir parādījusi, cik trausla patiesībā ir mūsu veselība, tāpēc svarīgi par to rūpēties ne tikai tad, kad slimība jau klauvē pie durvīm, bet darīt to arī ikdienā, gan, regulāri veicot veselības pārbaudes, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un klausot ārstu ieteikumiem. Šogad, atzīmējot Pasaules Sirds dienu kopā ar kardiologiem, pieredzējušiem treneriem, uztura ekspertiem vēlamies atgādināt iedzīvotājiem par veselīga dzīvesveida lomu sirds veselības stiprināšanā un iedvesmot aktīvai un enerģiskai dzīvei visa mūža garumā! Aicinu izmantot iespēju tikties klātienē ar speciālistiem, saņemt konsultācijas un ieteikumus veselīgākai dzīvei un pārbaudīt savu sirds veselību!” Prof. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs:“Pasaules Sirds diena tiek atzīmēta rudenī, dabas veltēm bagātā laikā, kas ļauj ēdienkartē iekļaut gan veselīgus pašmāju sezonālos produktus, gan nodarboties ar fiziskām aktivitātēm svaigā gaisā. Sirds veselība ir cieši saistīta ar mentālo veselību, tāpēc steidzīgajā ikdienas ritmā aicinu atrast brīdi arī kvalitatīvai atpūtai – apmeklēt teātri vai koncertu, lasīt dzeju, un kādreiz arī bez sirdsapziņas pārmetumiem vienkārši palikt mājās pie kamīna ar iesākto grāmatu vai satikt draugus un kopīgi pavakariņot. Palutiniet sevi un savu sirdi! Taču neaizmirstiet pārbaudīt savu veselību un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar ārstu!” Pasākuma ietvaros no plkst. 15:00 līdz 19:00 būs iespēja bez maksas veikt kopējā holesterīna, asinsspiediena un glikozes mērījumus. Īpaši izveidotā “Holesterīna stacijā” varēs veikt sliktā jeb ZBL holesterīna mērījumus un konsultēties ar speciālistiem par iegūtajiem rezultātiem. Tāpat šajā laikā notiks virkne izglītojošu un iedvesmojošu aktivitāšu, kurās aicināts iesaistīties ikviens interesents. Pasākuma norises programma:

• 15:00 notiks pasākuma svinīgā atklāšana, kuru vadīs TV personība Aivis Ceriņš.Pasākuma atklāšanā piedalīsies: prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, Inese Mauriņa, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja, Ilmārs Dūrītis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Viesturs Kleinbergs, Rīgas domes deputāts, Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs, Liene Sondore, sertificēta uztura speciāliste.
• 15:00 – 19:00 Bezmaksas sirds veselības skaitļu mērījumi un speciālistu konsultācijas. (asinsspiediens, glikozes līmenis, kopējais holesterīna līmenis, ZBL jeb “sliktais” holesterīns)
• 15:30 – 16:30 Uztura meistarklase ar uztura speciālisti Lieni Sondori
• 15:30 – 17:00 Nūjošanas nodarbība
• 16:00 – 17:00 Līnijdeju nodarbība
• 17:00 – 18:00 Cigun nodarbība
• 18:00 – 19:00 Vingrošanas nodarbība

Apmeklētājiem būs iespēja saņemt bezmaksas informatīvos materiālus par veselīgu dzīvesveidu un riska faktoriem, kā arī iedvesmojošas receptes veselīgām un garšīgām maltītēm. UZMANĪBU! Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības noteikumus, pasākuma dalībniekiem būs jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikāts un personu apliecinošs dokuments. Sertifikātu var uzrādīt drukātā formātā vai elektroniski (kā QR koda attēlu vai PDF viedierīcē). Atgādinām sirds veselības skaitļus, kuriem ir jāpievērš uzmanība:

• Asinsspiedienam pieaugušā vecumā ir jābūt ~120/80 mmHg. Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.
• Pulsam miera stāvoklī ir jābūt līdz 70 sitieniem minūtē. Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.
• Kopējā holesterīna līmenim ir jābūt zem 5,0 mmol/l. Triglicerīdu līmenim (tautas valodā – parastie tauki) ir jābūt zem 1,7 mmol/l. ZBLH (tautas valodā – sliktais holesterīns) līmenim ir jābūt zem 3 mmol/l. Cilvēkam ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām ZBLH līmenim ir jābūt zem 1,8 mmol/l.
• Ķermeņa masas indeksam ir jābūt 18,5 – 24,9. Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)² Jums ir lieka ķermeņa masa, ja ĶMI = 25 – 29,9 Jums ir aptaukošanās, ja ĶMI ³ 30
• Cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis asinīs ir 6,1 – 6,9 mmol/l.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts. Veselības veicināšanas nodarbības notiek Eiropas Sociālā fonda projekta Nr. 9.2.4.2/16/I/021 “Mēs par veselīgu Rīgu!” ietvaros.

Pagarinoties cilvēka mūžam, palielinās arī to pacientu skaits, kas sirgst ar sirds mazspēju.Pateicoties arvien jauniem zinātnes pētījumiem un tehnoloģiju attīstībai, ir iespējams labāk palīdzēt sirds mazspējas pacientiem. Par to, kādas ir jaunākās pieejamās tehnoloģijas un kādi ir jaunākie pētījumi, kas jau drīzumā palīdzēs daudziem pacientiem uzlabot veselību, lasiet žurnāla “Ievas Veselība” rakstā: “Sirds mazspēja. Nākotnes zinātnes izaicinājums.”

Atzīmējot Sirds mazspējas dienu, maijā norisinājās diskusija ar Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāju, kardioloģi dr.Gintu Kamzolu. Kardioloģe atbildēja uz biežākajiem pacientu jautājumiem par sirds mazspējas simptomiem, diagnostiku, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar sekmīgu sirds mazspējas ārstēšanu. [embed]https://www.youtube.com/watch?v=HlyDux7grf4[/embed]

                      [embed]https://youtu.be/JRxVKPvqdsM[/embed]

Lai vērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska fakoriem, 11.-14.maijā Latvijā tiek atzīmētas Sirds mazspējas dienas. Ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz pacientu ārstēšanās pieejamību un komplikācijām, ko var radīt vīruss, šogad īpaša uzmanība tiek vērsta savlaicīgai slimības atklāšanai un pacientu līdzestības veicināšanai. Sirds mazspēja ir slimība, kas var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā. Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Sirds mazspēja parasti ir citas sirds slimības sekas, tāpēc gados vecāku cilvēku vidū ir lielāks sirds mazspējas pacientu īpatsvars. Tiek lēsts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt aptuveni 50 000 cilvēku. Sirds mazspējas simptomu pasliktināšanās ir visbiežākais hospitalizācijas iemesls pacientiem pēc 65 gadu vecuma. Tā kā Latvijā nav pieejami precīzi dati par sirds mazspējas izplatību un hospitalizācijas biežumu, šogad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā ir uzsākts Sirds mazspējas reģistrs hospitalizētajiem pacientiem ar sirds mazspēju un samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju.  Tas dos iespēju noskaidrot, cik daudz sirds mazspējas pacientu ar samazinātu kreisā kambara izsviedes frakciju gada laikā tiek stacionēti Latvijas Kardioloģijas centrā, kā arī sniegs precīzu šo pacientu grupas raksturojumu. Latvijas Kardiolgu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja kardioloģe Ginta Kamzola: “Lai arī atsevišķu slimību gadījumā sirds strukturālas izmaiņas, kas saistītas, piemēram, ar gēnu mutācijām, nav iespējams pilnībā novērst, šobrīd ir pieejama efektīva terapija, kas sirds mazspējas pacientiem ļauj ilgstoši saglabāt pietiekami labu dzīves kvalitāti un turpināt ierastos ikdienas darbus. Ārstēšanas efektivitāti lielā mērā nosaka savlaicīgi noteikta diagnoze un savlaicīgi uzsākta ārstēšana. Daudzu sirds slimību gadījumā sirds mazspējas attīstība ir pilnībā novēršama, ja vien šīs slimības tiek diagnosticētas un sekmīgi ārstētas, nepieļaujot paliekošu sirds muskuļa strukturālu izmaiņu attīstību. Tādēļ parādoties jebkādiem simptomiem, kas varētu liecināt par iespējamu sirds slimību (sāpes krūtīs, pārsitieni, paātrināta sirdsdarbība, elpas trūkums, potīšu tūska), būtu nekavējoties jādodas pie ārsta, lai pārbaudītu savu sirds veselību un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanu, nepieļaujot slimības tālāku attīstību.” Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Lai arī slimību, var diezgan savlaicīgi diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu, daudzi pacienti par sirds mazspēju uzzina novēloti, kad jau radušās slimības komplikācijas. Īpaši liela piesardzība pandēmijas laikā ir jāievēro sirds un asinsvadu slimību pacientiem. Tāpēc, atzīmējot Sirds mazspējas dienu, aicinu ikvienu rūpēties par savu veselību, dodoties uz regulārām veselības pārbaudēm, lai savlaicīgi atklātu slimības simptomus, kā arī sekot līdzi ārstu norādēm, lietojot atbilstošas medikamentu devas un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus.” Kardioloģes ieteikumi sekmīgai sirds mazspējas ārstēšanai:

1. Precīzi ievērojiet nozīmēto medikamentu lietošanas režīmu un regulāri veiciet visus ieteiktos izmeklējumus!
2. Centieties saglabāt možu noskaņojumu, atrast laiku pastaigām svaigā gaisā un mērenām fiziskām aktivitātēm, lietojiet veselīgu uzturu! Tas noteikti nāks par labu Jūsu sirds veselībai.
3. Atrodiet laiku, lai uzzinātu vairāk par sirds mazspēju un to, ko pats varat darīt savas veselības labā. Labāka savas slimības izpratne ļaus sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus. Ieskatieties sirdsmazspeja.lv 

Sirds mazspējas izplatītākie simptomi:

• pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
• elpas trūkums,
• nogurums un nespēks,
• paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Sirds mazspējas dienas aktivitātes atblasta SIA Novartis Baltics

Tā kā Covid-19 pandēmija turpina apdraudēt cilvēkus, kuriem jau ir problēmas ar sirds un asinsvadu veselību un tos, kuri ir risku grupā, starptautiskā pacientu organizācija Global Heart Hub sadarbībā ar biedrību ParSirdi.lv ir uzsākusi starptautisku kampaņu, kuras mērķis ir glābt dzīvības, samazināt invaliditāti, palielināt informētību un aicināt rīkoties. Inese Mauriņa, biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Šī pandēmija ir satricinājusi visu pasauli, tajā skaitā, arī veselības aprūpes sistēmu un mūsu pašu veselību. Daudzi no pacientiem vēl joprojām baidās apmeklēt ārstniecības iestādes un atceļ plānotās vizītes. Šī kavēšanās meklēt palīdzību var apdraudēt mūsu veselību un dzīvību. Ir pienācis laiks sirds veselību nolikt pirmajā vietā, tāpēc mēs pievienojamies globālajai kampaņai un aicinām ieklausīties savā sirdī un rīkoties.” Saskaņā ar jaunākajiem Pasaules Sirds federācijas (World Heart Federation) datiem, kopš pandēmijas sākuma ar sirds slimībām saistīto nāves gadījumu skaits ir pieaudzis līdz 139%. Slimnīcu apmeklējumi visā pasaulē ir samazinājušies par 76%. Pacientu skaits ar infarktu, kuri meklē steidzamu stacionāro aprūpi ir samazinājies par 58%, vairākos gadījumos cilvēkiem ir apstājusies sirds mājas apstākļos. Visā pasaulē ir ievērojami samazinājusies sirds un asinsvadu pacientu uzņemšana slimnīcās. Kampaņa ietver 3 nozīmīgus vēstījumus: Pēdējo mēnešu laikā cilvēki ar infarkta un insulta simptomiem ir kavējušies meklēt palīdzību bailēs no Covid-19. #PaklausiUnEj vēstījums ir vienkāršs – ja parādās infarkta vai insulta simptomi nekavējoties meklējiet medicīnisko palīdzību. Kad runā Tava sirds… #PaklausiUnEj. Vēstījums #Ieklausies mudina pacientus būt informētiem, zināt  simptomus un nepieciešamības gadījumā meklēt palīdzību. Ja sirds tev kaut ko saka #Ieklausies. #Nekavējies vēstījums ir adresēts veselības aprūpes sniedzējiem, kuriem nācies pārorientēt slimnīcas resursus, kā rezultātā būtiski ietekmē sirds veselības pakalpojumus. Jo katra sekunde ir dārga, #Nekavējies. Nacionālās klīniskās organizācijas un tādas starptautiskas organizācijas kā Pasaules Sirds federācija, Eiropas Kardiologu biedrība, Starptautiskā aterosklerozes biedrība (IAS), FH Europe un citas ir apvienojušās, lai dalītos ar šiem svarīgajiem vēstījumiem. Sirds simptomu ignorēšana vai ārstēšanas kavēšanās rada nopietnu komplikāciju risku un dzīvībai bīstamas situācijas. Global Heart Hub COVID-19 kampaņa aicina rīkoties, ja runa ir par sirds slimību simptomiem. Agrīna simptomu atpazīšana ir atslēga, lai nodrošinātu vislabāko iespējamo ārstēšanas rezultātu. Kampaņas mērķis ir pārliecināt pacientus, ka nokļūstot slimnīcā, saslimšana ar Covid-19 ir samazināta līdz minimumam. Uzziniet vairāk: https://globalhearthub.org/covid-response/

Daudziem diena nav iedomājama bez vairākām tasītēm kafijas. Kafijas lietošanai ir daudz plusu arī sirds veselībai. Ir veikti daudz un dažādi zinātniski pētījumi par kafijas un kofeīna ietekmi uz organismu, un pēdējo gadu laikā zinātnieki ir atklājuši, ka labo īpašību kafijā ir ievērojami vairāk nekā slikto. Vairāki norvēģu un somu medicīniskie pētījumi norāda uz to, ka kafija ir lielākais antioksidantu avots ziemeļnieku (arī latviešu) diētā. Cilvēki uzņem ap 64% antioksidantu no kafijas vien, kas kopā ar vīnu un augļiem stipri paaugstina labo ietekmi uz asinsriti un holesterīna līmeni asinīs. Tāpēc, kafijas patēriņš ir izteikti saistīts ar sirds un asinsvadu slimību un smadzeņu insulta riska samazināšanos. Lai uzzinātu vairāk par to, kā tieši kafija ietekmē mūsu veselību, ko par to saka jaunākie zinātniskie pētījumi un kāda kafija ir veselīgākā vēlamies aicināt uz kafiju kopā ar Vidusjūras diētas eksperti, kardioloģi dr. Ivetu Mintāli 8.martā plkst.20.00 ParSirdi.lv sociālā tīkla Facebook platformā. Uzdodiet savus jautājumus par un ap kafiju kardioloģijei dr. Ivetai Mintālei līdz 5. martam rakstot uz e-pastu: info@parsirdi.lv Sekojiet informācijai visas nedēļas laikā – būs iedvesmojoši raksti, skaidrojumi, kā arī konkursi par un ap kafijas tēmu. Tāpat savus ieteikumus sniegs un ar pieredzi dalīsies kafijas un gastronomijas speciāliste (kafijas grauzdētava “80 plus”, Barselonā) Anete Dinne (https://gastroconnoiseur.art). Vairāk par kafijas pozitīvajām īpašībām lasi: vidusjurasdieta.lv, kā arī seko Facebook: @vidusjurasdieta.lv un Instagram: vidusjurasdieta.lv. Paldies Merrild par uzmundrinošo atbalstu akcijai #KafijaNoSirds! 

Kardioloģe Ginta Kamzola: Kādiem rādītājiem jāseko sirds mazspējas pacientiem un kā jārīkojas, lai novērstu slimības saasinājumus?

Aicinām lasīt rakstu, klikšķinot šeit.

Labas ziņas kafijas cienītājiem - kafijas lietošana ikdienā samazina sirds mazspējas risku! Analizējot 3 apjomīgus pētījums, kas saistīti ar sirds saslimšanām, tika noskaidrots, ka izdzerot 1 vai vairākas tasītes kofeīna saturošas kafijas samazinās sirds mazspējas risks. Jāatzīmē, ka tas neattiecās uz kafiju bez kofeīna, kas tieši pretēji  varētu veicināt saslimšanu ar sirds mazspēju. Pagaidām gan vēl trūkst pārliecinošu pierādījumu, ka kafijas lietošanas daudzuma palielināšanai varētu būt tāds pats efekts kā smēķēšanas atmešanai, fizkultūrai vai svara samazināšanai. Uzziniet vairāk par pētījuma rezultātiem: https://www.sciencedaily.com/releases/2021/02/210209083513.htm?fbclid=IwAR0yV92TUPw5ZRIxLXdrvvsNe8YQlcVWGDVTEd2W1gbNxLhVCIGCAUxRh4w  

Kā pasargāt savu sirdi COVID-19 laikā, kā rīkoties pacientiem, kuriem ir sirds mazspēja un kā slimību vislabāk ārstēt? Noskaties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģes Gintas Kamzolas atbildes uz šiem un citiem aktuālajiem jautājumiem!      

• Kas izraisa sirds mazspēju?
• Kādi ir tipiskākie sirds mazspējas simptomi?
• Kādi izmeklējumi ir jāveic, lai diagnosticētu sirds mazspēju?
• Vai var palaist garām sirds mazspēju?
• Vai tiesa, ka sirds mazspējas pacientiem ir smagākas komplikācijas no COVID-19?
• Vai mani sodīs, ja nevalkāju masku, jo esmu sirds mazspējas pacients un
• man ir grūti elpot maskā?
• Vai sirds mazspējas pacientam ir nepieciešams pulsa oksimetrs?
• Par ko liecina mainīgs asinsspiediens un kā rīkoties?
• Ko darīt, ja ārsts vairs neizraksta zāles asinsspiedienam, kuras lietoju
• iepriekš, bet saka, ka var izrakstīt kā kompensētas tikai lētākās ar tādu pašu
• aktīvo vielu?
• Ir izoperēta mitrālā vārstule, taču nesen sākusies mirdzaritmija, lai gan
• cītīgi lietoju zāles un ievēroju veselīgu dzīvesveidu. Kāpēc tā?
• Kāpēc tik ilgi jāgaida rindā uz EHO un citiem izmeklējumiem?
• Ārsts saka, ka man ir sirds mazspēja, bet nenozīmē ārstēšanu, kaut arī man
• ir pastāvīgs nogurums, mēdz būt elpas trūkums un svīšana. Kāpēc tā?
• Kā medikamenti uzlabos sirds mazspējas ārstēšanu?
• Kāpēc pacienti dažkārt nelieto zāles atbilstoši ārsta norādījumiem?
• Kā sasniegt labākus ārstēšanas rezultātus?

Dzīve ar sirds mazspēju ir grūtību un izaicinājumu pilna, bet īpaši liela piesardzība ir jāievēro pacientiem šajā – Covid-19 – uzliesmojuma laikā. Globālās kampaņas “Atpazīsti sirds mazspēju!” mērķis ir vairot izpratni par sirds mazspēju un uzsvērt to, cik svarīgi ir izprast to cilvēku vajadzības, kuri ir visneaizsargātākie pret Covid-19. Kāpēc izpratnes veidošana par sirds mazspēju ir tik svarīga? Sirds mazspēja ir nopietna hroniska slimība, kad sirds nespēj sūknēt pietiekami daudz asiņu, lai nodrošinātu visu orgānu vajadzības. Visbiežākie sirds mazspējas cēloņi ir koronārā sirds slimība, miokarda infarkts, iedzimti sirds defekti vai bojāti sirds vārstuļi. Simptomi ir: elpas trūkums, nogurums un ekstremitāšu pietūkums. Tiek lēsts, ka 1 no 5 cilvēkiem ir sirds mazspējas risks, un tas ir biežākais hospitalizācijas cēlonis cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem. Inese Mauriņa, biedrības Parsirdi.lv vadītāja, Global Heart Hub Sirds Slimību pacientu padomes pārstāve:“Statistikas dati liecina, ka Eiropā vecuma grupā līdz 65 gadu vecumam sirds mazspēja ir aptuveni 1% iedzīvotāju, savukārt 75-85 gadu vecumā jau 7%. Un, lai arī mūsdienās slimību var savlaicīgi diagnosticēt un, uzsākot ārstēšanu, krietni uzlabot pacienta veselības stāvokli un prognozi, daudzi pacienti par slimību uzzina novēloti, kad jau radušās slimības komplikācijas vai arī nav pietiekami līdzestīgi ārstu nozīmētajai terapijai. It īpaši šobrīd, COVID-19, uzliesmojumu laikā ir ārkārtīgi svarīgi kontrolēt savus veselības rādītājus. Tāpēc aicinu ikvienu sirds mazspējas pacientu rūpēties par savu veselību, sekojot līdzi ārstu norādēm, lietojot atbilstošas medikamentu devas un iespēju robežās ievērojot arī veselīga dzīvesveida pamatprincipus un, protams, drošības ieteikumus. Tikai tā jūs samazināsiet iespējamo COVID-19 komplikāciju risku!” Sargiet sevi un cilvēkus, kas dzīvo ar sirds mazspēju COVID-19 pasaulei radījis vēl nebijušas sabiedrības veselības problēmas. Tā straujā izplatība ir radījusi ievērojamu satraukumu visā pasaulē. Saprotams, ka tie, kas dzīvo ar sirds mazspēju, ir noraizējušies.Aicinām jūs ievērot sabiedrības veselības ieteikumus, lai samazinātu inficēšanās risku un  izplatīšanās iespējas:

• Regulāri un rūpīgi dezinficējiet rokas un mazgājiet tās ar ziepēm un ūdeni.
• Uzturiet vismaz 2 metru attālumu starp sevi un citiem.
• Izvairieties doties uz publiskām vietām.
• Lietojiet aizsargmaskas publiskās vietās.
• Izvairieties pieskarties acīm, degunam un mutei.
• Pārliecinieties, ka arī apkārtējie cilvēki ievēro higiēnas prasības
• Palieciet mājās pat ar nelieliem simptomiem, piemēram, klepu, galvassāpēm, vieglu drudzi. Izvairīšanās no kontakta ar citiem pasargās viņus no iespējam saslimt ar COVID-19 un citiem vīrusiem.
• Ja Jums ir drudzis, klepus un apgrūtināta elpošana, meklējiet medicīnisko palīdzību.
• Sekojiet jaunākajai informācijai no uzticamiem avotiem, piemēram, Pasaules Veselības organizācijas vai Slimību Profilakses un kontroles centra mājaslapās.

Atpazīstiet sirds mazspējas simptomus! Sirds mazspēja dažādus cilvēkus var ietekmēt dažādos veidos. Simptomi var parādīties pēkšņi un sākotnēji būt smagi (akūta sirds mazspēja), vai arī tie var parādīties laika gaitā un pakāpeniski pasliktināties (hroniska sirds mazspēja). Ja Jums ir sirds mazspēja, jums var būt viens vai vairāki no šiem simptomiem. Biežākie sirds slimību simptomi ir:

• Klepus / sēkšana
• Liels nogurums vai enerģijas trūkums
• Apetītes zudums
• Biežāka urinēšana, īpaši naktī
• Ātra sirdsdarbība vai sirdsklauves
• Elpas trūkums
• Elpas trūkums, pat guļus stāvoklī
• Tūska potītēs / pēdās / vēderā
• Svara pieaugums īsā laika periodā (> 2 kg 2 dienu laikā)

Ja jums ir viens vai vairāki no šiem simptomiem, pat ja jums nav diagnosticētas sirds problēmas, jums jākonsultējas ar ģimenes ārsts. Par Global Heart Hub Global Heart Hub ir pirmā globālā bezpeļņas organizācija, kas izveidota, lai sniegtu atbalstu tiem, kurus skārušas sirds un asinsvadu slimības. Tā ir sirds slimību pacientu organizāciju alianse, kuras biedrs ir arī ogranizācija ParSirdi.lv. Tas mērķis ir radīt vienotu globālu atbalstu tiem, kas ir saskārušies ar kardiovaskulārajām saslimšanām. Kampaņas atbalstītāji un  partneri Šo kampaņu atbalsta Globālā Sirds centra Sirds mazspējas pacientu padome. Sirds mazspējas pacientu padome ir pacientu organizāciju alianse visā pasaulē, kas strādā ar pacientiem ar sirds mazspēju un viņu aprūpētājiem. Padomes prioritāte ir palielināt izpratni par sirds mazspēju, veicināt sabiedrības un veselības aprūpes izglītību un atbalstīt politiskos pasākumus nepietiekami atzītā un arvien apgrūtinošākajā slimību jomā. Vairāk par kampaņu: https://globalhearthub.org/heartfailure2020/

Šogad, atzīmējot Pasaules Sirds dienu (29.septembrī), pacientu biedrība “ParSirdi.lv” ir veikusi aptauju* par sirds veselību un apkopojusi kardiologu ieteikumus sirds veselības stiprināšanai, kā arī iespējamo komplikāciju no COVID-19 risku mazināšanai. Kā liecina pacientu biedrības “ParSirdi.lv” septembrī veiktā aptauja*, daudzi cilvēki COVID-19 uzliesmojuma laikā pievērsušies “neveselīgiem paradumiem”. 36,6% aptaujāto vairāk laika pavadīja pie TV ekrāniem un datoriem, savukārt 33% respondentu palielinājās stress darbā un uztraukums par ģimenes finansēm, savukārt 25,1% aptaujāto dzīvesveids kļuva mazkustīgāks. Pozitīvi vērtējams, ka 30,2% respondentu bija vairāk laika, ko pavadīt svaigā gaisā, bet 20,7% aptaujāto dzīvesveids kļuva sportiskāks. Latvijas Kardiologu biedrības prezidents prof.Andrejs Ērglis: "Neatkarīgi no gadalaikiem un dažādiem vīrusiem par sirds veselību ir jārūpējas katru dienu. Vienlaikus ir jāpatur prātā, ka cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir mazāk pasargāti gan no gripas, gan no SARS-CoV-2 – šajā gadījumā jo īpaši svarīgi ir ievērot visus profilaktiskos pasākumus, kā arī apzinīgi izpildīt ārstu norādījumus. Tas, ko es gribētu īpaši uzsvērt un lūgt – ja ir aizdomas par infarktu vai insultu, nekavējoties ir jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, arī Covid-19 laikā! Veselību visiem!" Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof.Kārlis Trušinskis: “Nav šaubu, ka COVID-19 ir bīstama slimība un joprojām ir daudz nezināmo. Vienlaikus ik dienu Latvijā vairāki desmiti cilvēku mirst no slimībām, kuras ir iespējams novērst un ārstēt, tajā skaitā, sirds un asinsvadu slimībām. Tādus riska faktorus kā augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni, neritmisku vai ātru pulsu, kā arī augstu cukura līmeni mūsdienās var pavisam vienkārši noteikt un, ja nepieciešams, tad kopā ar ārstu izrunāt atbilstošāko un efektīvāko terapiju. Tā mēs sevi varam pasargāt gan no sirds un asinsvadu slimību komplikācijām, gan no iespējamām sekām, kas var rasties pat tad, ja sanāk inficēties ar jauno vīrusu. Tāpēc es aicinātu ikvienu pārbaudīt savu veselību – kamēr ir iespēja, maksimāli daudz laika pavadīt fiziskās aktivitātēs svaigā gaisā, mazāk laika veltot viedierīcēm un gulēšanai dīvānā pie televizora.” Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās un diagnostiskās nodaļas vadītāja, kardioloģe Iveta Mintāle: “Lai mazinātu iespēju saslimt ar COVID-19 un gūt slimības komplikācijas, ir jākontrolē sirds slimību riska faktori! Cilvēkiem, kuriem jau ir izrakstīti medikamenti, tie ir jālieto apzinīgi – tā, kā ir noteicis ārsts. Bet protams, visa pamatā ir veselīgs dzīvesveids – ir jākontrolē svars, ēdienkartē iekļaujot daudzveidīgus sezonālos vietējos produktus, kā arī daudz jākustas – ja vien iespējams, tad svaigā gaisā!Tāpat ir nopietni jāapsver vakcinēšanās pret gripas vīrusu, īpaši pacientiem, kuriem jau ir kāda sirds un asinsvadu slimība. Tas ir svarīgi, lai mazinātu saslimšanas ar gripu iespējamību vai slimības gaitas intensitāti.” 7 kardiologu ieteikumi sirds veselības stiprināšanai un lai pasargātu sevi no slimības COVID-19 komplikācijām:

1. Ievērot drošības noteikumus slimības izplatības mazināšanai, tajā skaitā, ievērot 2 metru distanci un bieži mazgāt rokas.
2. Ievērot veselīgu dzīvesveidu – lai stiprinātu savu imunitāti un sirds veselību, ir svarīgi gan veselīgi ēst, gan ik dienu veltīt laiku fiziskām aktivitātēm, ja iespējams, svaigā gaisā, kā arī atmest kaitīgos ieradumus.
3. Rūpīgi kontrolēt savus veselības rādītājus – asinsspiedienu, pulsu, holesterīna un cukura līmeni asinīs.
4. Veikt ikgadējo veselības profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, lai laicīgi atklātu slimības riskus un nepieciešamības gadījumā uzsāktu ārstēšanos.
5. Apzinīgi lietot nozīmētos medikamentus atbilstoši ārstu norādījumiem, neizlaižot un nemainot zāļu devas.
6. Atrast laiku atpūtai un veidu, kā veselīgi atbrīvoties no stresa – nodarboties ar to, kas rada prieku.
7. Ja parādās insulta vai infarkta pazīmes, tad negaidīt un saukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113!

Infarkta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām:

• Sāpes krūtīs
• Nepatīkamas sajūtas krūtīs – intensīvas dedzinošas, plēsošas vai žņaudzošas
• Negaidītas sāpes krūtīs atpūtas mirklī. Parasti saistīts ar smagu un ilgstošu samazinātas asins plūsmu uz sirdi, ko izraisa ateroskeroze, jeb  koronāro artēriju sašaurināšanās
• Pārmērīgs nogurums, vājums
• Galvas reibonis
• Sirdsklauves – sajūta, ka Jūsu sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji
• Elpas trūkums – apgrūtināta vai smaga elpošana
• Pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ

Insulta pazīmes, kuras nedrīkst palaist garām: Ja pēkšņi parādās insulta pazīmes – vienas ķermeņa puses paralīze, notirpums, grūtības runāt, redzes vai līdzsvara traucējumi, ir jāveic tests ĀTRI Ā – atsmaidi! Lūdziet cilvēku pasmaidīt un novērtējiet, vai acu vai mutes kaktiņš nav noslīdējis T – turi! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj patstāvīgi noturēt abas rokas R – runā! Pārbaudiet, vai cilvēks spēj runāt I – izsauc! Ja cilvēks nespēj veikt kaut vienu no šīm darbībām, steidzami jāsauc Neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot 113! * Aptauja notika no 25. līdz 28. septembrim platformā Facebook un Twitter, tajā piedalījās 366 respondentu.

Žurnālā "Ievas Veselība" Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja Ginta Kamzola sniedz atbildes uz daudziem pacientiem aktuāliem jautājumiem gan par sirds mazspējas cēloņiem un ārstēšanu, gan to, kāpēc sirds mazspējas pacientiem ir īpaši jāpiesargājas COVID19 laikā. Uzziniet vairāk klikšņot šeit.

Viena no slimības COVID-19 sekām ir tā, ka cilvēki, kuri cieš no infarkta un insulta, kavējas ar medicīniskās palīdzības meklēšanu, kā rezultātā pasliktinās pacientu veselības stāvoklis. Visā pasaulē ārsti ziņo, ka tie, kuri kavē medicīniskās palīdzības meklēšanu, nonākot slimnīcā, jau ir daudz sliktākā veselības stāvoklī. Tāpēc starptautiskā sirds pacientu organizāciju alianse Global Heart Hub sadarbībā ar FH Europe (Eiropas pacientu tīkls, kas apvieno dislipidēmijas, tai skaitā, ģimenes hiperholesterinēmijas pacientus) uzsākusi starptautisku izglītojošu kampaņu #JustGo jeb #Rīkojies, kuras mērķis ir glābt dzīvības un samazināt invaliditāti, mudinot tos, kuriem ir infarkta vai insulta simptomi, nekavējoties meklēt medicīnisko palīdzību. Kopš COVID-19 krīzes sākuma infarkta pacientu skaits, kuri sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību, visā Eiropā ir samazinājies par vairāk nekā 50%. Visā pasaulē ir ievērojami samazinājušās hospitalizācijas pacientiem ar infarktu, kā arī ķirurģiskas un mazinvazīvas procedūras slimnīcās. Inese Mauriņa, pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja: “Lai arī situācija Latvijā šobrīd nav tik kritiska kā daudzās citās valstīs, pievienojoties šai starptautiskajai kampaņai, vēlamies atgādināt sabiedrībai, ka risks nomirt no neārstēta infarkta ir daudz lielāks nekā nomirt no COVID-19. Protams, vēl aizvien īpaši sirds un asinsvadu slimību pacientiem ir jāievēro visi drošības noteikumi, tomēr, ja rodas infarkta simptomi vai insulta pazīmes, NAV īstais laiks, kad palikt mājās. Ja sirds sauc palīgā – rīkojies!” Eiropas Kardiologu biedrības prezidente profesore Barbara Casadei saka: “Šis ir visspēcīgākais pierādījums pandēmijas radītajām sekām. Bailes noķert koronavīrusu nozīmē, ka pat dzīvībai bīstama sirdslēkmes laikā cilvēki baidās doties uz slimnīcu. Tomēr risks nomirt no sirdslēkmes ir daudz lielāks, nekā mirstot no COVID-19. Turklāt lielākoties nāvi no sirds un asinsvadu slimībām var novērst, ja pacienti savlaicīgi nonāk slimnīcā, lai saņemtu ārstēšanu. Mums jāturpina glābt dzīvības, kuras mēs zinām, kā glābt.” “Pasaules Sirds federācija stingri atbalsta šo pacientu virzīto iniciatīvu, kuras mērķis ir glābt dzīvības,” saka WHF prezidente Karena Sliva. “Kā globālās sirds kopienas vadītājiem mūsu pienākums ir palīdzēt veselības aprūpes darbiniekiem pēc iespējas efektīvāk un ātrāk ārstēt sirds slimību pacientus. COVID-19 pandēmijas laikā var nepamanīt citas slimības, kuras mūs ietekmē un kuras ilgtermiņā var radīt lielāku kaitējumu.” Tāpat, ja pacientiem ir tādas sirds un asinsvadu slimības kā sirds mazspēja vai sirds vārstuļu slimība, un ja rodas jauni simptomi vai notiek veselības stāvokļa  pasliktināšanās, pēc iespējas ātrāk ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu vai jādodas uz slimnīcu. Līdzīgi ir arī tiem pacientiem, kam diagnosticēta ģimenes hiperholesterinēmija – neignorējiet infarkta simptomus, rīkojieties ātri! Kampaņa #JustGo jeb #Rīkojies atgādina cilvēkiem visā pasaulē, ka koronavīrusa infekcijas risks slimnīcā ir samazināts līdz minimumam pacientiem, kuri tiek uzņemti ar infarktu vai insultu. Šo iniciatīvu ir atbalstījusi Eiropas Kardioloģijas biedrība, Eiropas Aterosklerozes biedrība, un to atbalsta Pasaules sirds federācija.                                                                                                 Vairāk: https://globalhearthub.org/

Ik gadu maija sākumā tiek atzīmēta Sirds mazspējas diena, kuras mērķis ir vērst sabiedrības uzmanību šai nopietnajai slimībai, kā arī izglītot par slimības simptomiem un riska fakoriem. Caurmērā populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju, vairāk vecuma grupā virs 80 gadiem – 12-14% iedzīvotājiem. Sirds mazspēja parasti ir citas sirds slimības sekas, tāpēc gados vecāku cilvēku vidū ir lielāks sirds mazspējas pacientu īpatsvars. Kā atzīst kardioloģe Ginta Kamzola: “Ņemot vērā to, ka mums kopumā sirds un asinsvadu slimības ir vadošais nāves iemesls, arī mūsu sirds mazspējas pacientu skaits varētu būt nedaudz lielāks nekā vidēji Rietumeiropas valstīs. Pieaugot vidējam iedzīvotāju vecumam, pieaug arī sirds mazspējas pacientu skaits, un tā ir problēma ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.  Cits jautājums ir par pacientu skaitu ar smagu sirds mazspēju, kas pēdējos gados samazinās tieši pateicoties pieejamai mūsdienīgai ārstēšanai.” Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Līdzīgi kā daudzām citām hroniskām slimībām, arī sirds mazspējas ārstēšanā un komplikāciju mazināšanā ir ļoti svarīga pacientu līdzestība, proti, rūpīga ārsta norādījumu ievērošana, kas saistīta ar medikamentu lietošanu, regulārām sirds veselības pārbaudēm un, protams, veselīga dzīvesveida ieviešanu. Tikai ievērojot visu iepriekšminēto ir iespējams ne tikai uzlabot savu veselības stāvokli un pagarināt nodzīvotā mūža ilgumu, bet arī veicināt dzīves kvalitāti.” Sirds mazspēja ir slimība, kas var attīstīties jebkuras savlaicīgi nediagnosticētas un neārstētas sirds un asinsvadu slimības rezultātā. Slimības izplatītākie simptomi ir pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu, elpas trūkums, nogurums un nespēks, paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.

Kardioloģe Ginta Kamzola – citu valstu pieredze rāda, ka visbiežāk komplikācijas no COVID-19 attīstās pacientiem ar zināmām kardiovaskulārām slimībām, tādām kā 📌sirds mazspēja 📌koronārā sirds slimība 📌hipertensija 📌cukura diabēts Šiem pacientiem ir īpaši svarīgi darīt visu iespējamo, lai pasargātu sevi! [embed]https://youtu.be/ZpxvTk1izBk[/embed]

Sakarā ar COVID-19 izplatību un noteiktajiem epidemioloģiskajiem pasākumiem Latvijā ir ierobežoti arī veselības aprūpes pakalpojumi sirds ķirurģijas jomā – ir samazināts gan ambulatoro konsultāciju, gan arī operāciju apjoms.

Lai atbalstītu un iedvesmotu sirds un asinsvadu slimību pacientus laikā, kad iespējas saņemt kardiologu konsultācijas ir ierobežotas, aicinām uzdot savus jautājumus par un ap sirds veselību un saņemt kardiologa atbildes videoformātā ik nedēļu @ParSirdi Facebook vietnē un www.parsirdi.lv. Gaidīsim jautājumu e-pastā info@parsirdi.lv līdz 7.aprīlim plkst.12.00. Lai mēs varētu sniegt pēc iespējas precīzākas atbildes, uzrakstiet mums arī:

• Savu vārdu (uzvārds nav nepieciešams šoreiz)
• Vecumu
• Dzimumu
• Kāds ir Jūsu asinsspiediens? (ja zināt)
• Kāds ir Jūsu holesterīna līmenis asinīs? (ja zināt)
• Kāds ir Jūsu cukura līmenis asinīs? (ja zināt)
• Kādas ir Jūsu slimības? (lūdzu, uzskaitiet, ja tās ir vairākas)
• Norādiet medikamentus, kādus lietojat?

(Lūgums nenorādīt savu personas kodu un citu personīgu informāciju) 10.aprīlī biedrības ParSirdi.lv mājaslapā un Facebook profilā @Parsirdi publiskosim prof.Andreja Ērgļa sagatavotās atbildes.

Covid-19 straujā izplatība ir raisījusi trauksmi arī sirds un asinsvadu slimību pacientu vidū.  Ir zināms, ka daudzas vīrusu infekcijas var ietekmēt sirds veselību, arī šis vīruss nav izņēmums. Vīrusi var izraisīt miokarda (sirds muskuļa) iekaisumu. Veselīgam cilvēkam tas lielākoties nevar radīt nelabvēlīgu iznākumu, taču var apdraudēt cilvēkus, kuriem ir koronārā sirds slimība un sirds mazspēja. Pierādījumi liecina, ka, ja šie cilvēki inficējas ar koronavīrusu, viņiem ir lielāks nelabvēlīgu sirds notikumu risks. COVID-19 ir jauna slimība, kas var ietekmēt plaušas un elpceļus. To izraisa vīruss, ko sauc par koronavīrusu. Tā kā gadījumu skaits visā pasaulē katru dienu palielinās, slimnīcas piedzīvo nepieredzētu pacientu uzņemšanas pieaugumu. Tāpēc dažas slimnīcas jau laicīgi atceļ plānotus izmeklējumus un operācijas, sniedzot palīdzību cilvēkiem steidzamos un ārkārtas gadījumos. Kā samazināt risku saslimt ar vīrusu COVID-19? Pašlaik nav vakcīnas, kas novērstu COVID-19, un labākais veids, kā novērst slimību, ir izvairīties no saskares ar šo vīrusu. Sirds slimību pacientiem ir tikpat liels risks inficēties ar COVID-19 kā jebkuram citam cilvēkam. Taču, ja pacients inficējas ar vīrusu, tad ir lielāka komplikāciju attīstības iespēja. Tāpēc cilvēkiem ar sirds mazspēju jāpievērš īpaša uzmanība visiem piesardzības pasākumiem. Te var iepazīties ar galvenajiem ieteikumiem par to, kā pasargāt sevi un tuvieniekus no vīrusa: https://arkartassituacija.gov.lv/ Ieteikumi sirds mazspējas pacientiem

• Lietojiet visas zāles, kā ieteicis ārsts
• Turpiniet pats kontrolēt savu stāvokli un katru dienu reģistrēt svaru (pirmā lieta pēc tam, kad esat no rīta izkāpis no gultas).
• Uzturiet regulāru kontaktu ar ģimeni, draugiem vai kaimiņiem, lūdziet palīdzību nepieciešamības gadījumā.
• Turpiniet ēst veselīgi, lietojot produktus, kas ir bagāti ar vitamīniem, minerālvielām, šķiedrvielām un citām būtiskām uzturvielām.
• Iespēju robežās mēģiniet nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, elpojiet svaigu gaisu.

Ieteikumi pacientu tuviniekiem un aprūpētājiem:

• Noskaidrojiet, kādas zāles ir pacientam izrakstītas, un pārliecinieties, ka tās viņam ir krājumā.
• Pievērsiet uzmanību jauniem simptomiem.
• Pārliecinieties, ka pacientam ir pietiekami pārtikas un saimniecības preču krājumi.
• Apsveriet iespējas un izstrādājiet plānu, kas notiktu, ja jūs saslimsiet un nevarēsiet pacientam palīdzēt.

Kas jādara, ja jūtama īslaicīga vai pastāvīga sirds mazspējas simptomu saasināšanās, piemēram, svara palielināšanās vai kāju pietūkums? Ļoti svarīga ir personīgā veselības stāvokļa ikdienas kontrole, kā arī medikamentu lietošana atbilstoši ārsta norādījumiem. Simptomu pasliktināšanās, kurai jāpievērš uzmanība:

• Svara pieaugums lielāks par 2 kg.
• Palielināts pietūkums kājās vai vēderā.
• Paaugstināts elpas trūkums pie slodzes, guļus vai gultā naktī.

!!!Ja rodas ļoti pēkšņi vai ļoti smagi simptomi, izsauciet ātro palīdzību, lai jūs pēc iespējas ātrāk varētu nogādāt slimnīcā. Uzziniet vairāk par sirds mazspējas simptomiem te: Saglabājiet mieru! Ir pilnīgi saprotams, ka cilvēki satraucas par to, kas tuvākajos mēnešos varētu notikt ar viņiem vai viņu tuvajiem. Tomēr mums sev jāatgādina, ka šī krīze reiz beigsies. Meklējiet informāciju tikai no uzticamiem avotiem - ir milzīgs daudzums viltus ziņu un nepatiesu baumu, kas rada tikai lieku satraukumu. Daudzi sirds un asinsvadu slimību pacienti nepietiekami ātri reaģē uz izmaiņām veselībā vai arī ignorē jaunus simptomus, jo nevēlas apgrūtināt ārstus vai slimnīcas. Neskatoties uz Covid-19 krīzi, ģimenes ārsti turpina konsultēt pacientus (arī pa tālruni) un sniegt atbalstu, tapēc neastājiet bez ievērības satraucošos simptomus un nekavējoties sazināties ar savu ārstu, ja jūtaties slikti. https://sirdsmazspeja.lv/par-slimibu/simptomi/ Informācija sagatavota sadarbibā ar Global Heart Network un medicīnas un sabiedrības veselības ekspertiem.

Lai atbalstītu un iedvesmotu sirds un asinsvadu slimību pacientus laikā, kad iespējas saņemt kardiologu konsultācijas ir ierobežotas, aicinām uzdot savus jautājumus par un ap sirds veselību un saņemt kardiologa atbildes videoformātā ik nedēļu @ParSirdi Facebook vietnē un www.parsirdi.lv. Gaidīsim jautājumu e-pastā info@parsirdi.lv līdz 31. marta plkst. 12.00. Konsultācijas ir bez maksas! Lai mēs varētu sniegt pēc iespējas precīzākas atbildes, uzrakstiet mums arī:

• Savu vārdu (uzvārds nav nepieciešams šoreiz)
• Vecumu
• Dzimumu
• Kāds ir Jūsu asinsspiediens? (ja zināt)
• Kāds ir Jūsu holesterīna līmenis asinīs? (ja zināt)
• Kāds ir Jūsu cukura līmenis asinīs? (ja zināt)
• Kādas ir Jūsu slimības? (lūdzu, uzskaitiet, ja tās ir vairākas)
• Norādiet medikamentus, kādus lietojat?

(Lūgums nenorādīt savu personas kodu un citu personīgu informāciju) 2.aprīlī biedrības ParSirdi.lv mājaslapā un Facebook profilā @Parsirdi publiskosim prof.Kārļa Trušinska sagatavotās atbildes.

Par koronavīrusu nu jau ir dzirdējis ikviens no mums. Kā uzsvērts Amerikas Sirds veselības asociācijas informatīvajā izdevumā, cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām ir īpaši jāpievērš uzmanība savai veselībai. Pirms neilga laika apkopotā informācijas liecina, ka 40% no ar Covid-19  hospitalizētajiem pacientiem bija sirds un asinsvadu vai cerebrovaskulārās slimības (kas skar asins plūsmu smadzenēs, piemēram, insults). “Šie statistikas dati nenozīmē to, ka sirds slimību pacientiem ir lielāka varbūtība inficēties ar koronavīrusu,” atzīst Minesotas Universitātes asociētā medicīnas profesore Orlija Vardenija [Orly Vardeny]. “Tas nozīmē vienīgi to, ka šiem pacientiem inficēšanās rezultātā ir lielāks risks saskarties ar komplikācijām.” Kā atzīst O.Vardenija, vīruss pacientus ar sirds slimībām var ietekmēt dažādos veidos. Viņa norāda, ka vīruss nonāk galvenokārt plaušās, taču tas var skart arī sirdi, jo īpaši novājinātu sirdi, kurai jādarbojas ar lielāku spēku, lai nodrošinātu skābekli saturošo asiņu cirkulāciju visā ķermenī. “Būtībā vīrusu var uzskatīt par kaut to tādu, kas ietekmē visu organisma sistēmu kopumā. Tas varētu saasināt problēmas pacientiem ar sirds mazspēju, kad sirds jau tā nespēj efektīvi sūknēt asinis”. Kā norāda Vardenija, “cilvēku imūnsistēma laika gaitā pavājinās, turklāt personām ar hroniskām slimībām imūnās sistēmas atbildes reakcija saskarē ar vīrusu nav tik spēcīga”. Viņa norāda, ka gadījumos, kad šie cilvēki inficējas ar vīrusu, tas visticamāk paliks organismā un radīs komplikācijas. Kā norāda Vardenija, vīruss var radīt īpašu risku cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni un kuriem artērijās jau ir izveidojušās pangas (nosēdies holesterīns). Pierādījumi liecina, ka līdzīgas vīrusu slimības var destabilizēt šīs pangas, kā rezultātā artērija, kas transportē asinis uz sirdi, var aizsprostoties un pacientam var notikt infrakts. Vardenija uzsver, ka informācija par Covid-19 mainās praktiski ik stundu, taču zināmu priekšstatu par to sniedz iepriekšējie koronavīrusi, piemēram, SARS un MERS. Kā norādīts ACC informatīvajā materiālā, iepriekš vīrusi bija saistīti ar tādām problēmām kā sirds muskuļa iekaisums, infarkts un strauji progresējoša sirds mazspēja. Kā norāda Vardenija, Covid-19 arī ir gripai līdzīgas iezīmes: “Pašlaik mēs neuzskatām, ka patiesais risks pats par sevi būtu augstāks – problēma ir straujā izplatība.” Turklāt atšķirībā no gripas pret šo vīrusu nav vakcīnas. Lai pasargātu sevi no vīrusa, kā arī, lai prastu laicīgi atpazīt vīrusa simptomus, aicinām sekot līdzi informācijai: https://spkc.gov.lv/lv/aktualitates/get/nid/757  

Sirdij draudzīgā majonēze

Traukā saputo 1–2 olas dzeltenumus. Kad tas kļuvis gaišāks, pa pilienam pievieno olīveļļu (½ glāzi), puto kamēr masa sabiezē un kļūst krēmīga, palielinoties apjomā 3–4 reizes. Tad pievieno ½ citrona sulu, sāli (es lieku anšovus, jo tie dod brīnišķīgu pikantumu – kā oriģinālreceptē), var pievienot mazu sasmalcinātu ķiplociņu, sinepes un turpina putot. Voila! Šāda majonēze der ar dārzeņiem, rasolam, Cēzara salātu mērcei un citiem brīnišķīgiem ēdieniem.

Ķirbju biezzupa

Vislabāk derēs mazie ķirbīši spilgti oranžā krāsā, jo tie ir saldi un aromātiski! Labi der arī riekstu jeb sviesta ķirbis. Vēl vajadzēs 1 kartupeli, 1 burkānu, sīpolu, seleriju kātu, 2 ķiploka daivas.

• Ķirbi sagriež šķēlēs un liek cepeškrāsnī uz 20 min. Tas ķirbim piešķis vēl vairāk salduma!
• Pannā ar 1-2 ēd.k extra virgin olīveļļas uz mazas uguns apcep sagrieztu burkānu, sīpolu, ķiploku un selerijas kātu! Sīpols un ķiploks nedrīkst palikt brūns, krāsai jākļūst zeltainai!
• Katliņā liek lielos gabalos sagrieztu kartupeli, apcepto burkānu, cepeškrāsnī izcepto ķirbi, ieber tējkaroti ķimeņu un uzlej ūdeni tik daudz, lai knapi apsedz dārzeņus, uzvāra, kamēr kartupelis mīksts.
• Tad visu sablendē biezzupā. Zupa iznāks bieza un tumīga. Kad servējiet galdā, zupā var „iezīmēt” rakstus ar grauzdētu ķirbju eļļu ( derēs arī riekstu eļļa, trifeļu eļļa vai tā pati olīveļļa). Ja vēlaties piešķirt zupai pikantumu, varat ierīvēt svaigu ingveru, čilli pipariņu vai ķimeņu vietā likt kumīnu. Klāt labi derēs grauzdēta saldskābmaizes šķēle.

Ar šo ēdienu uzņemsiet vitamīnus, ogļhidrātus, šķiedrvielas, mono- vai poli- nepiesātinātās taukskābes (atkarībā, kādu eļļu liksiet klāt). Zupa ir brīnišķīgā oranžā krāsā ar burvīgu aromātu, ko varat papildināt ar dažnedažādām garšvielu variācijām, dekorējot ar sīki sagrieztu pētersīli, svaigu vai žāvētu timiānu, bet varbūt derēs sīki sagriezts ķiploks gripas profilaksei! Zupas gatavošanas laiks – 25 min.

Crepes Suzette

4 plānās pankūkas (1 saputota ola, 1 glāze piena, 1 glāze miltu, 1 tējkarote cukura, šķipsniņa sāls, 1 ēdamkarote kausēta sviesta), ceptas olīveļļā. Mērcei – 2 apelsīni, nomizoti, sadalīti gabaliņos, sarīvēta miziņa, + 2 apelsīnu sula. Mērci pannā uzkarsē, saudzīgi ievieto divreiz pārlocītas gatavās pankūkas, uz lēnas uguns uzkarsē. Tad pankūkas karstas servē uz šķīvja!

Karpa

Karpu notīra, sagriež gabaliņos, arī mugurkaulu – uz pusēm, lai labāk izceptos. No galvas, astes un spurām izvāra buljonu, pieliekot lauru lapu, sīpolu, melno piparu graudus, burkānus un pēc izvēles arī kartupeli. Pirms pasniegšanas vēlams bagātīgi papildināt ar sagrieztām dillēm un pētersīļiem. Karpas gabaliņus viegli apviļā miltos un liek karstā pannā olīvelļā cepties no abām pusēm zeltainus. Noņemot no pannas, liek katliņā kārtām (lai uzturētu siltumu) un pa vidu iegriež svaiga ķiploka šķēlītes. Pasniedz ar grauzdētu saldskābmaizi un mārrutkiem. Divu paralēli gatavotu ēdienu gatavošanas laiks – 20 min + 10 min zivs tīrīšana. Pasta ar brokoļiem (vai romiešu salātiem) – 4 porcijām Nepieciešamie produkti

• 400g makaronu (penne, fusilli, conchiglie, jebkada veida īsā pasta)
• 3 anšovi
• Čilli
• 2 ķiploka daiviņas
• Vidēja lieluma galviņa brokoļa vai romiešu kāposta
• Sāls
• Olīveļļa
• Siers – parmezans/grana/pecorino

Katlā liek vārīties ūdeni, kur noblanšē brokoļus, kas sadalīti mazos gabaliņos (arī kātu). Pannā liek sildīties olīveļļu ar ķiploku, anšoviem un čilli. Kad anshovi ir izšķīduši, liek sutināties noblanšētos kāpostus. Ūdeni katlā, kur tika noblanšēti brokoļi, uzvāra ar sauju sāls un liek vārīties pastu. Brokoļiem pannā nav jācepas, bet jāsutinās, tapēc brīdī, kad sāk raut klāt, var uzliet karsto pastas ūdeni. Kad pasta izvārījusies al dente, nolej lieko ūdeni un liek pannā kopā ar brokoļiem uz pusminūti, lai mērce paspēj apņemt makaronus. Servēt ar uzrivētu parmezana, grana vai pecorino sieru.

Pērļu vista ar sēnēm

Pērļu vista 1,2 - 1,5 kg 1 sīpols 2 šalotes sīpoli 1 burkāns 2 timiāna zariņi 300 g sēņu (saldētas baravikas vai šampinjoni) 200 g gaileņu (ceptas vai saldētas) 250 g austersēņu 40 g sviesta 300 ml baltvīna 500 ml putnu buljona 50 ml olīveļļas Sāls, pipari Sadala pērļu vistu 8 daļās, liek pannā, ātri apcep olīveļļā no abām pusēm. Samazina karstumu, liek klāt sagrieztus sīpolus, apzeltī 5 min. Palielina karstumu, pielej baltvīnu, uzvāra 5 min, pielej buljonu, liek timiānu, burkānu, sāli, piparus. Uzliek vāku un sutina 1 stundu, 15 min. Sagriež sēnes un apcep sviestā uz ātras uguns, pievieno vistai un sautē visu vēl 6-10 min. Pasniedz pēc izvēles – ar dārzeņiem, seleriju biezeni, kuskusu.

Aicinām dāmas sarkanās kleitās svinēt sirds veselības svētkus ar devīzi “Uzvelc sarkano kleitu un rezervē 6.februāri īpašam pasākumam!” 6.februārī plkst.12.30-14.00 P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A korpusa 1.stāvā

• Kardioloģes Ivetas Mintāles iedvesmojoši padomi sievietes sirds veselībai par uzturu, fiziskām aktivitātēm un dzīvotprieku visos vecumos
• Stila ekspertes Unas Bernatovičas padomi un stila ieteikumi, kas jāzina skaistai, gudrai un veselai sievietei
• Iespēja uzdot jautājumus un diskutēt pie kafijas tases

Dalība: bez maksas Pieteikšanās dalībai pasākumā: info@parsirdi.lv Sirds slimības ir sieviešu nāves iemesls nr.1 Latvijā un pasaulē, taču par to zina tikai retais. Lai vērstu uzmanību sieviešu sirds veselībai, februāra pirmajā nedēļā ik gadu pasaulē tiek atzīmēta Wear Red Day, kas ir sieviešu sirds veselības veicināšanas kustības Go Red For Women akcija un kuras ietvaros dāmas tiek aicinātas valkāt sarkanas kleitas.

Šī gada 17.decembrī plkst.17.00 Rīgas 1.slimnīcā, Bruņinieku ielā 5 (2. korpusā, 1. stāva konferenču zālē) norisināsies izglītojoša un iedvesmojoša pēcpusdiena par sirds veselību. Uztura meistarklasē kopīgi pagatavosim veselīgus kārumus Ziemassvētku galdam, būs ārstu padomi par to, kādi izmeklējumi jāveic, lai laicīgi atklātu sirds slimību riskus un kādas pārbaudes ir svarīgas pacientiem, kam jau ir diagnosticēta sirds mazspēja, iepazīstināsim ar jaunu mājaslapu sirds mazspējas pacientiem un plānosim veselīgas apņemšanās nākamajām gadam.       Pasākumā piedalīsies:

• Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe Ginta Kamzola
• Uztura eksperte un veselīga dzīvesveida entuziaste Liene Sondore
• Biedrības ParSirdi.lv cilmes šūna Inese Mauriņa

Uz pasākumu aicināts ikviens, kam rūp sirds veselība, un jo īpaši - sirds mazspējas pacienti un viņu tuvinieki. Dalība bez maksas. Pieteikšanās līdz 16.decembrim: info@parsirdi.lv vai pa tālr.20383221