Ginta Kamzola
Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja
Lai arī hroniska sirds mazspēja ir nopietna slimība, laicīgi to atklājot, sekojot ārsta norādījumiem, kā arī ievērojot veselīgu dzīvesveidu, iespējams uzlabot veselības stāvokli un samazināt iespējamu komplikāciju risku. Tāpēc aicinu pacientus rūpīgi iepazīties ar mājaslapā atrodamo informāciju, lai savlaicīgi pamanītu sirds mazspējas simptomus, sekotu līdzi ārstēšanās rezultātiem un zinātu, kā rīkoties kritiskās situācijās!
Andrejs Ērglis
Latvijas Kardiologu biedrības prezidents
“Medicīna un tehnoloģijas mūsdienās ir sasniegušas tik augstu līmeni, ka daudzas slimības, tostarp, sirds mazspēju, ir iespējams laicīgi diagnosticēt un sekmīgi ārstēt. Tomēr! Lai sasniegtu maksimālu ārstēšanās rezultātu, liela nozīme ir pacienta līdzestībai - ir rūpīgi jāseko ārstu ieteikumiem, pareizi un pastāvīgi jālieto medikamenti, regulāri jāpārbauda veselība un jāievēro veselīgs dzīvesveids! Tad ir iespējams ne tikai pagarināt dzīves ilgumu, bet arī uzlabot dzīves kvalitāti!”

Jaunumi

19.01.2024.
Nieres & sirds – lai ilgi un laimīgi!
Ieva Ziediņa, Rīgas Stradiņa universitātes asoc. prof, Nefrologu Asociācijas prezidente.   Šobrīd pasaulē arvien vairāk runā par nieru slimību saistību ar sirds slimībām, 2.tipa cukuru diabētu, aptaukošanos. Tos zinātniskajā literatūrā dēvē par sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro- metabolic) traucējumiem. Cik tas ir aktuāli Latvijā? Hroniska nieru slimība, ko agrāk dēvēja par hronisku nieru mazspēju, ir cieši saistīta gan ar otrā tipa cukura diabētu, gan sirds un asinsvadu slimībām. Neārstēts diabēts var kļūt par iemeslu tam, ka attīstās hroniska nieru slimība, savukārt laicīgi neatpazīta nieru slimība var izraisīt nopietnas sirds veselības problēmas. Hroniskas nieru slimības saikne ar sirds un asinsvadu slimībām ir tik tieša, ka bieži šīs slimību grupas izraisa viena otru. Hroniska nieru slimība izraisa sekundāru arteriālo hipertensiju un asinsvadu kalcifikāciju, kas var novest gan pie miokarda infarkta, gan insulta un arī hroniskas sirds mazspējas. Savukārt gan arteriālā hipertensija, gan ateroskleroze var rezultēties hroniskā nieru slimībā. Citiem vārdiem sakot – daudz nopietnu slimību sākas vai beidzas nierēs. Pacienti ar hronisku nieru slimību daudz biežāk nomirst no sirds un asinsvadu slimībām, nekā piedzīvo slimības progresu līdz gala stadijai. Cik daudz pacientu šobrīd varētu būt Latvijā? Hroniskas nieru slimības izplatība pasaulē svārstās starp 8 – 16% pasaules iedzīvotāju. Taču Latvija atrodas augsta riska reģionā un šīs slimības riskam varētu būt pakļauti ap 20% iedzīvotāju pieaugušā vecumā, tātad tie varētu būt ap 200 000 – 300 000 hroniskas nieru slimības pacientu. Saskaņā ar mums pieejamo informāciju Latvijā šobrīd ir 1200 – 1500 pacientu, kuriem tiek veikta dialīze vai ir nieres transplantāts. Kādi ir biežākie iemesli nieru slimībai? Aptuveni trešajai daļai (ap 30%) pacientu nieru slimības attīstības vaininieks ir cukura diabēts (95% 2. tipa CD, 5% 1. tipa CD), otrajā vietā seko pacienti, kuru nieru bojājumus radījusi arteriālā hipertensija, tad seko hronisks nieru iekaisums (nieru kamoliņu un nieru kanāliņu iekaisumi) un piektajā vietā – policistoze (5–10%). Ja runā par vecuma grupām, tad pārsvarā riskam ir pakļauti cilvēki pēc 40 gadu vecuma. Ar nieru slimību vairāk slimo sievietes, bet līdz smagai nieru mazspējai, kad nepieciešama dialīze un transplantācija, vairāk nonāk vīrieši. Kā liekais svars un aptaukošanās ietekmē nieru darbību? Hiperglikēmija (paaugstināts cukura līmenis) un aptaukošanās abi ir riska faktori gan sirds un asinsvadu slimībām, gan hroniskai nieru slimībai. Ja cilvēks ir aptaukojies, ar lieko svaru, tad katram nieru kamolītim jāstrādā ar papildu slodzi, līdz ar to nieru kamolīši tiek pārāk noslogoti, tie kļūst lielāki no pārslodzes un aiziet bojā. Kāda ir hroniskas nieru slimības saistība ar sirds mazspēju? Sirds mazspējai un hroniskai nieru slimībai ir kopīgi riska faktori – hipertensija, dislipidēmija, smēķēšana, cukura diabēts, mazkustība un vecums. Tāpēc nereti abas šīs slimības pastāv vienlaikus. Kā atpazīt hronisku nieru slimību? Līdzīgi kā ar lielāko daļu sirds un asinsvadu slimību, arī nieru slimība var sākties klusām, bez sajūtamiem simptomiem. Pētījumi liecina, ka mazāk nekā 50% pacientu zina, ka viņiem ir hroniska nieru slimība. Tādi nespecifiski slimības simptomi var būt liels nogurums, slikta ēstgriba, grūtības koncentrēties, kas rodas tad, kad puse nieru funkcijas jau ir zudusi. Patiesībā, neveicot specifiskus izmeklējumus, to ir grūti atpazīt sākuma stadijā, tāpēc pacientiem, kuriem ir riska faktori, svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta un vismaz reizi gadā pārbaudīt savu kreatinīna līmeni asinīs, aprēķināt glomerulu filtrācijas ātrumu             (GFĀ),        kā    arī    veikt    urīna    analīzi    un mikroalbumīnijas testu, lai nepalaistu garām agrīnus nieru   darbības    traucējumus.   Nieru   slimība   tiek noteikta, ja GFĀ < 60 ml/min./1,73 m² un/vai albuminūrija > 30 mg/g vai arī ir citas hroniskas nieru slimības pazīmes un šīs pārmaiņas ir ilgākas nekā trīs mēnešus. Mans ieteikums būtu asins analīzes veikt vienā laboratorijā (laboratoriju tīklā), jo dažādu laboratoriju mērījumi var nedaudz atšķirties, kas saistīts ar atšķirīgu analīžu pārbaudes metodoloģiju, kalibrāciju un/vai kļūdu robežu. Lai mēs varētu salīdzināt rezultātus, ir svarīgi paskatīties tos ilgākā laika posmā, tāpēc būtiski, lai tie ir salīdzināmi. Kā rīkoties, ja rādītāji ir paaugstināti? Pie kādiem ārstiem jākonsultējas? Kuri ārsti var nozīmēt terapiju? Kad pirmo reizi tiek diagnosticēta hroniska nieru slimība (piemēram, pie ģimenes ārsta), noteikti nepieciešams apmeklēt arī nefrologu. Ja ārstēšanās norit labi, tad nav nepieciešams apmeklēt speciālistu biežāk kā reizi gadā, taču, ja slimība progresē, tad ir nepieciešamas biežākas konsultācijas. Kā jau runājām, šī slimība ir cieši saistīta ar citām diagnozēm, tāpēc svarīgi konsultēties arī ar citiem speciālistiem, tostarp, kardiologu, endokrinologu. Kuriem pacientiem ir īpaši svarīgi pievērst uzmanību nieru veselībai un veikt profilaktiskās pārbaudes? Īpaši svarīgi tas ir pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu un sirds un asinsvadu slimībām, ar cukura diabētu un pacientiem, kuriem anamnēzē ir biežas urīnceļu infekcijas vai iepriekš konstatētas nieru un urīnizvadsistēmas slimības. Nieru slimības skrīnigs 1. tipa cukura diabēta pacientiem jāveic reizi gadā, sākot ar piekto gadu pēc diagnozes noteikšanas, savukārt 2. tipa cukura diabēta pacientiem – reizi gadā. Kas notiek, ja slimību savlaicīgi nediagnosticē un neārstē? Ja slimība netiek laicīgi diagnosticēta un ārstēta, tā turpina progresēt. Diemžēl tas var novest pie nepieciešamības veikt nieru aizstājterapiju – dialīzi vai pat nieres transplantāciju. Samazinoties GFĀ vai pieaugot albuminūrijai, palielinās arī kardiovaskulāro notikumu risks (piemēram, infarkts vai insults) un pieaug arī mirstība. Vai nieru slimību var izārstēt? Hroniska nieru slimība ir grūti ārstējama, tomēr ir iespējams palēnināt tās progresēšanu. Ja nieru slimība netiek ārstēta, tad jau drīz tiek sasniegta gala stadija, un tas ļoti ietekmē dzīves kvalitāti. Ir ļoti liela starpība, vai pusmūža cilvēkam, kurš dzīvo pilnvērtīgu dzīvi, uz dialīzes procedūru jāsāk iet pēc diviem vai 15 gadiem. Kādas ir jaunākās ārstēšanas iespējas? Medicīna attīstās, un parādās jauni medikamenti, kas  palīdz  aizkavēt  hroniskas  nieru  slimības progresēšanu. Šobrīd pieejamas divas jaunas medikamentu grupas, kurām ir pierādīta pozitīva ietekme uz hroniskas nieru slimības gaitu. Viena grupa ir nātrija-glikozes ko-transportproteīna 2 inhibitori (SGLT2), ko lieto arī cukura diabēta un sirds mazspējas ārstēšanā. Ja šos medikamentus sāk laicīgi lietot, var pat par 10 gadiem aizkavēt terminālas nieru mazspējas iestāšanos. Savukārt otra zāļu grupa, kas pieejama pacientiem Latvijā, ir nesteroīdie minerālkortikoīdu receptoru antagonisti (MRA). Arī šiem medikamentiem veikti pētījumi un publicēti to rezultāti, apstiprinot, ka tie aizkavē slimības progresēšanu. Vēlos atgādināt, ka iepriekš minētais efekts pastāv, ja medikamentus lieto! Pārtraucot to lietošanu, sasniegtais efekts zūd. Šie medikamenti nav kā antibiotiķi, kuri ir jālieto nedēļu vai divas, lai iegūtu efektu! Savukārt pēc trim medikamenta lietošanas gadiem slimības progresēšana tiek samazināta gandrīz par 20 procentiem. Šobrīd esam uzsākuši darbu pie Sirds un asinsvadu veselības plāna izstrādes. Vai Jums arī būtu kādi ieteikumi mūsu lēmumu pieņēmējiem, ko varētu uzlabot nieru veselības jomā, ņemot vērā šo ciešo saistību ar sirds un asinsvadu slimībām? Būtu svarīgi, lai pacientiem, kuriem ir augsts risks, tiktu kompensētas analīzes hronisku nieru slimības diagnostikai, kā arī tiktu kompensēti mūsdienīgi un efektīvi medikamenti. Šīs ir divas būtiskas lietas, ja gribam gan laicīgi atklāt hronisku nieru slimību un novērst nepieciešamību pēc dialīzes vai nieres transplantācijas, gan samazināt sekas, kas saistītas ar sirds un asinsvadu slimību komplikācijām. Jūsu iedvesmojošs ieteikums mūsu lasītājiem veselīgai un aktīvai dzīvei? Es atkārtošu Bendžamina Franklina vārdus: “Mēs ēdam, lai dzīvotu, nevis dzīvojam, lai ēstu!”. Tas nozīmē, ka mēs ar saviem ikdienas lēmumiem varam ietekmēt mūsu dzīvesveidu, lai dzīvotu ilgāk un veselīgāk.      
Lasīt vairāk
18.05.2023.
Sirds (maz)Spējas mēnesī aicinām uz konsultācijām ar kardiologiem un uztura speciālistu
Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisinās Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub. Lai uzzinātu vairāk par izplatītākajiem sirds mazspējas simptomiem, kā arī sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem, ārstēšanu un profilaksi, aicinām uz izglītojošiem pasākumiem un konsultācijām ar speciālistiem: 20.maijā plkst.9.00-12.00 Jelgavas pilsētas slimnīcas Ambulatorās daļas konferenču zālē Izglītojošs pasākums iedzīvotājiem “Sirds veselība-diagnosticēt nediagnosticēto”. Programma: Jauno ārstu konsultācijas iedzīvotājiem dažādos jautājumos par sirds veselību. Visu pasākuma laiku būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par sirds veselību un sirds slimību profilaksi, diagnostikas iespējām. 10:00-11:00 dr. Marinas Kovaļovas lekcija “Jautājumi un atbildes par sirds mazspēju: simptomi, profilakse, veselīgs uzturs”. Visu pasākuma laiku būs pieejami bezmaksas informatīvie materiāli par sirds mazspēju un sirds veselības profilaksi.  23.maijā plkst.15.00 Rehabilitācijas centrā Ventspilī Izglītojoša lekcija iedzīvotājiem, kuru vadīs Ventspils slimnīcas kardiologs Ņikita Nazarenko. Lai apmeklētu lekciju, iepriekš nepieciešams pieteikties, zvanot pa tālruni 636 24727. Vietu skaits ir ierobežots. Atzīmējot sirds mazspējas mēnesi, Dr. Nazarenko lekcijas laikā pastāstīs par šīs slimības cēloņiem, slimības gaitā lietojamajiem medikamentiem un atbildēs uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. No 22.maija Kardiologa un uztura speciālista konsultācijas tiešsaistē Lai rastu iespēju bez maksas konsultēties ar speciālistiem par sirds mazspēju, izplatītākajiem sirds un asinsvadu slimību riskiem, diagnostiku un ārstēšanu, no 22. maija iedzīvotājiem būs pieejamas tiešsaistes vizītes pie kardiologa Aināra Rudzīša un sertificētas uztura speciālistes Evas Katajas platformā www.medon.lv. Lai uzzinātu vairāk un pieteiktos konsultācijām, lūdzu apmeklējiet šo saiti: www.medon.lv/sirds-mazspeja. Konsultāciju skaits ir ierobežots.
Lasīt vairāk
15.05.2023.
Kompensētas jaunas zāles sirds mazspējas ārstēšanai

No 2023.gada 1.maija sirds mazspējas pacientiem, kuri pēdējo 6 mēnešu laikā bijuši hospitalizēti (ārstējušies slimnīcā) sirds mazspējas pasliktināšanās dēļ un  kuriem ir pielietota urīndzenošo līdzekļu intravenoza terapija, tiek kompensēts jauns medikaments.

Saskaņā ar kompensācijas nosacījumiem, medikamentu izraksta kardiologs atbilstoši konsīlija slēdzienam četrās lielākajās slimnīcās (P.Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS, Daugavpils un Liepājas reģionālajās slimnīcās), ja pacienta stāvoklis ir atbilstošs papildus medikamenta nepieciešamībai.

Paredzamais pacienta līdzmaksājums ir apmēram 14,00 EUR mēnesī.

Vairāk par medikamentu jautājiet savam ārstējošajam ārstam! Plašāka informācija par medikamentu: https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/verquvo-epar-product-information_lv.pdf
Lasīt vairāk
09.05.2023.
Sirds (maz)Spējas mēnesī vērš uzmanību sirds un asinsvadu slimību saistībai ar nieru slimībām un 2.tipa cukura diabētu
Lai pievērstu uzmanību sirds mazspējai, kā arī izglītotu par slimības simptomiem un riska faktoriem, līdz 31. maijam norisināsies Sirds (maz)Spējas mēnesis, kura aktivitātes organizē biedrība ParSirdi.lv sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību un starptautisko organizāciju Global Heart Hub. Saskaņā ar statistikas datiem sirds mazspēja ir vairāk nekā 60 miljoniem pasaules iedzīvotāju. Tiek lēsts, ka līdz 2030. gadam šo pacientu skaits varētu trīskāršoties. Sirds mazspējas izplatība pieaug līdz ar vecumu. Saskaņā ar datiem populācijā sirds mazspēja ir 2% iedzīvotāju; vecuma grupā virs 80 gadiem – 12 līdz 14% iedzīvotāju. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Sirds mazspēja ir biežs hospitalizācijas un diemžēl arī nāves iemesls. Arvien vairāk pētījumu apliecina sirds mazspējas saistību ar citām diagnozēm, tostarp, cukura diabētu un nieru slimību. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Labā ziņa, kuru vēlamies uzsvērt – sirds mazspēja ir ārstējama. Protams, viss atkarīgs no tā, cik savlaicīgi slimība tiek atklāta un kāds ir tās iemesls. Taču, laicīgi diagnosticējot un rūpīgi ievērojot ārsta ieteikumus, ir iespējams uzlabot savu veselības stāvokli. Būtiski paturēt prātā, ka sirds mazspēja var būt saistīta arī ar citām nopietnām diagnozēm. Zināms, ka pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru funkciju un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās un veicināt sirds mazspējas attīstību. Arī traucēta sirds funkcija var negatīvi ietekmēt nieru darbību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, iesakām pacientiem konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus, tostarp, veikt asinsanalīzes, elektrokardiogrammu, nepieciešamības gadījumā arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu un noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.” Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa: “Mēs dzīvojam brīnišķīgā laikā, kad medicīna un zināšanas ļauj cilvēkiem dzīvot daudz ilgāk, attālinot sirds un asinsvadu slimības, kā arī to izraisītās komplikācijas. Arī sirds mazspēju daudzos gadījumos ir iespējams savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt, tādējādi novēršot smagas hospitalizācijas un nāves. Tomēr jāpatur prātā, ka, palielinoties dzīvildzei, pieaug hronisku slimību pacientu, tostarp sirds mazspējas pacientu, skaits. Tāpēc mēs aicinām jau šobrīd mūsu lēmumu pieņēmējus, izstrādājot Sirds un asinsvadu slimību samazināšanas plānu, paredzēt savlaicīgu un pieejamu sirds mazspējas diagnostiku, izmeklējumus un efektīvus medikamentus, lai slimību atklātu laicīgi, ārstētu un tādējādi novērstu komplikācijas.” Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents prof. Kārlis Trušinskis: "Patreiz svarīgākais ir rast iespēju smagākajai pacientu daļai kompensēt pamatvajadzības sirds mazspējas diagnostikā un ārstēšanā. Tā ir nātrijurētisko peptīdu asins analīze, kas ļauj diagnosticēt un monitorēt sirds mazspējas slimības gaitu arī ārpus slimnīcas, savlaicīgi pastiprināt ārstēšanu un izvairīties no turpmākiem sarežģījumiem. Un tās ir zāles – SGLT2 inhibitori, viens no stūrakmeņiem sirds mazspējas ārstēšanā, kas samazina mirstības un hospitalizācijas biežumu un kas jau 2021.gadā iekļautas Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās. Tas ļautu lielai daļai pacientu būtiski uzlabot prognozi, kā arī izvairīties no došanās uz slimnīcu. Ticu, ka Nacionālā Veselības dienesta spēkos ir padarīt šo Sirds (maz)Spējas mēnesi par tādu pēc būtības.” Aktivitātes Šogad Sirds mazspējas mēneša aktivitātēs piedalās sirds veselības vēstneši no Rīgas un slimnīcām novados:
Slimnīca Aktivitāte Datums
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca Reģistratūra (A korp.) un Ambulatorā un diagnostiskā nodaļa (32. korp.) Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju No 10. maija
Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Hipokrāta ielā 2 -     2. stāvā, Ambulatorā daļa (poliklīnika), -     Aritmoloģijas nodaļa, -     Neatliekamās kardioloģijas nodaļa Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Juglas ielā 20 -     Kardioloģijas nodaļa Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju No 10. maija
Liepājas Reģionālā slimnīca, Ambulatorās veselības aprūpes daļas stends   Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju No 10. maija
Vidzemes slimnīca Kardioloģijas nodaļa   Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju No 10. maija
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Ventspils), Kardioloģijas nodaļa         Bezmaksas izglītojošie un informatīvie materiāli par sirds mazspēju   Dr. Ņikitas Nazarenko lekcija “Sirds mazspēja FAQ: biežāk uzdotie jautājumi”.       No 10. maija   23. maijā 15:00
Jelgavas pilsētas slimnīca Ambulatorās daļas konferenču zāle Izglītojošs pasākums iedzīvotājiem “Sirds veselība-diagnosticēt nediagnosticēto”. Programma: Jauno ārstu konsultācijas iedzīvotājiem dažādos jautājumos par sirds veselību. Visu pasākuma laiku būs iespēja izmērīt asinsspiedienu, uzdot jautājumus un saņemt atbildes par sirds veselību un sirds slimību profilaksi, diagnostikas iespējām. 10:00-11:00 dr. Marinas Kovaļovas lekcija “Jautājumi un atbildes par sirds mazspēju: simptomi, profilakse, veselīgs uzturs”. Visu pasākuma laiku būs pieejami bezmaksas informatīvie materiāli par sirds mazspēju un sirds veselības profilaksi.   20.maijā 9.00-12.00  
    Lai rastu iespēju konsultēties bez maksas ar speciālistiem par sirds mazspējas simptomiem, diagnostiku un ārstēšanu, no 19. maija iedzīvotājiem būs pieejamas konsultācijas ar kardiologiem, endokrinologiem un citiem speciālistiem tiešsaistes platformā www.medon.lv. Plašāku informāciju par sirds mazspēju un pasākumiem lūdzam skatīt biedrības sociālo tīklu platformā Facebook @Parsirdi.lv un mājaslapā: www.sirdsmazspeja.lv   Pacientu biedrības, kas apvieno pacientus ar sirds mazspēju un citām sirds un asinsvadu saslimšanām, cukura diabētu un nieru slimībām Sirds un asinsvadu slimību pacientu biedrība ParSirdi.lv: www.parsirdi.lv un www.sirdsmazspeja.lv Latvijas Diabēta asociācija: www.diabetsunveseliba.lv Latvijas Diabēta federācija: www.diabets.lv Latvijas Nieru slimību pacientu biedrība: www.niere.lv   Fakti par sirds mazspēju 1 no 5 cilvēkiem dzīves laikā var attīstīties sirds mazspēja. Šobrīd pasaulē ir vismaz 64 miljoni sirds mazspējas pacientu. Biežākie sirds mazspējas iemeslikoronārā sirds slimība, it īpaši pārciests miokarda infarkts un nepietiekami kontrolēts paaugstināts asinsspiediens.   Sirds mazspējas izplatītākie simptomi
  • pieaugoša tūska kājās, sākot no potītēm uz augšu,
  • elpas trūkums,
  • nogurums un nespēks,
  • paātrināta sirdsdarbība miera stāvoklī.
Lasīt vairāk

Video

Mūsu atbalstītāji un draugi