LAI SIRDS SPĒJ VAIRĀK!

Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 līdz 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku un, kā pierāda statistikas dati, vairāk nekā puse cilvēku ar otrā tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ. Lai novērstu slimības sekas, ir svarīgi efektīvi ārstēt pamatslimību un maksimāli samazināt cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riskus!

Kas ir cukura diabēts?

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Normāls glikozes līmenis asinīs ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l. Diabēta gadījumā glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Bez insulīna glikoze paliek asinīs.

Izšķir divas cukura diabēta klīniskās formas. 1. tipa cukura diabēta (1.TCD) gadījumā raksturīgs absolūts insulīna trūkums, kad aizkuņģa dziedzeris insulīnu neražo. Ar 1.TCD biežāk saslimst bērnībā vai pusaudža gados, lai gan var saslimt arī vēlāk. Savukārt 2. tipa cukura diabētam (2.TCD) ir raksturīga insulīna rezistence un insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šis ir biežāk sastopamais cukura diabēta veids (90 – 95% gadījumu).

2.TCD attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai, tomēr šī slimība biežāk attīstās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs un smēķētājiem. Minēto riska faktoru un paaugstināta cukura līmeņa asinīs kombinācija veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu “aizkaļķošanos” un sašaurinājumu jeb stenožu attīstību (sk. attēlu nr.1).

Kāpēc cukura diabēts ir bīstams?

Cilvēkiem ar cukura diabētu ir aptuveni 6 līdz 8 reizes lielāks sirds mazspējas attīstības risks nekā vidēji populācijā. Biežākie iemesli sirds mazspējas attīstībai cukura diabēta pacientiem ir koronāra sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un diabētiska kardiomiopātija, kas attīstās apmēram 12% cilvēku ar cukura diabētu.

Ilgstoši neārstēts otrā tipa cukura diabēts var veicināt arī redzes problēmas, neiroloģiskas saslimšanas, nieru mazspēju. Diabēta komplikācijas 3 līdz 5 reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darba spēju zudumu un pazemina dzīves kvalitāti.

Kā sev palīdzēt?

Pirmkārt, atpazīt sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošus medikamentus. Lielākā daļa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ir ietekmējami – tātad tos ir iespējams samazināt vai arī no tiem var atbrīvoties pavisam.

1. Smēķēt – kategoriski aizliegts!

Pagājušajā gadsimtā aptuveni 100 miljoni cilvēku miruši ar tabakas lietošanu saistīto slimību rezultātā. Smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, bojā artēriju sieniņas. Latvijā ik gadu tiek veiktas apmēram 1500 kāju amputācijas smēķētājiem. Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā sirds un asinsvadu slimību un insulta risks samazinās divas reizes. Risks turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu sirds un asinsvadu slimību un insulta riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.

2. Kontrolēt cukura līmeni asinīs!

Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenim cilvēkiem ar cukura diabētu ir jābūt <7,0%. Gadījumā, ja cilvēkam 2.TCD konstatēts nesen un nav sirds un asinsvadu slimību, ārsts var noteikt stingrāku HbA1c mērķi: ≤6,5%. Mūsdienās glikēmijas kontrolei ir pieejams plašs medikamentu klāsts, tomēr ne visi medikamenti ir droši pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Par piemērotāko terapiju jautājiet ārstam.

3. Kontrolēt holesterīna līmeni asinīs!

Cilvēkiem ar cukura diabētu un ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) jeb “sliktā holesterīna” līmenim ir jābūt <1,8 mmol/l vai arī tas ir jāsamazina par 50% no sākotnējā ZBLH līmeņa, ja tas ir 1,8 – 3,5 mmol/l. Cilvēkiem ar cukura diabētu un augstu sirds un asinsvadu slimību risku ZBLH mērķis ir <2,6 mmol/l vai tā samazināšana par 50%, ja sākotnējais ZBLH ir 2,6 – 5,1 mmol/l. Sirds un asinsvadu slimību riska pakāpi katram cilvēkam ārsts nosaka individuāli. Holesterīna līmeņa samazināšanai ir pieejama efektīva lipīdus pazeminoša terapija jeb statīnu lietošana, kas vienlaikus samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Par efektīvāko terapiju un devām lemj ārsts.

4. Kontrolēt asinsspiedienu!

Vesela cilvēka asinsspiedienam ir jābūt <120/80 mm/Hg. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsspiedienam ir jābūt <140/85 mm/Hg. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Lai mazinātu asinsspiedienu, ir jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāsamazina svars. Asinsspiediena samazināšanai var būt nepieciešami medikamenti vai kombinēta antihipertensīva terapija. Par piemērotāko var lemt tikai ārsts.

5. Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā!

Enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Ir svarīgi aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā (tā, lai var sarunāties ar blakus skrienošo) vismaz 30 minūtes dienā!

6. Uzturēt veselīgu svaru!

Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta riska faktors. Aprēķināt ķermeņa masas indeksu var, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m)². Ja indekss ir 18,5 – 24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, cilvēkam ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – cilvēkam ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds un asinsvadu veselību un pat dzīvību!

7. Ēst mazāk un gudrāk!

Uzturā vairāk jālieto dārzeņus, augļus, treknas jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu(!) tauku saturu. Jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu cukura daudzumu. Jāsamazina sāls patēriņš! Labāk ēst mazāk nekā par daudz! 6 – 8 glāzes šķidruma dienā! Ja lieto alkoholu, tad – kvalitatīvu un nelielos daudzumos!

Izmeklējumi un ārstēšana

Tā kā 2.TCD gadījumā nav absolūta insulīna deficīta, cilvēkam ilgu laiku var nebūt sūdzību. Lai laikus pamanītu izmaiņas organismā, vismaz reizi gadā (ja ārsts nav noteicis citādi) ir jānodod asinsanalīzes. Regulāri ir jāmēra asinsspiediens, jāveic slodzes tests un ehokardiogrāfija – cik bieži, nosaka ārsts.

Nav vienas ārstēšanas receptes visiem cilvēkiem ar cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām vai to riska faktoriem. Tāpēc ir ļoti būtiska cieša sadarbība ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp dažādiem speciālistiem – ģimenes ārstu, endokrinologu, kardiologu. Svarīgi ir individuāli izvērtēt katra cilvēka riskus, noteikt mērķus un atrast piemērotāko pieeju ārstēšanai.

Izvēloties medikamentus, ārsts ņem vērā gan to, cik efektīvi medikaments kontrolē attiecīgo faktoru un vai medikamenta efektivitāte ir klīniski pierādīta, kā arī to, vai medikaments samazina miokarda infarkta, insulta vai kardiovaskulāras nāves risku.

Esiet modri – ieklausieties, ko saka ārsts, jautājiet, ja nav skaidri terapijas mērķi vai metodes, esiet apzinīgi, mainiet dzīvesveida paradumus un lietojiet medikamentus, kā noteicis ārsts. Sūdzību gadījumā vērsieties pie ārsta un kopā lemiet par terapijas maiņu. Lai izdodas!

Fakti par cukura diabētu un sirds slimībām

 

Gaidot Pasaules Diabēta dienu, kas tiks atzīmēta 14.novembrī, pacientu biedrība ParSirdi.lv, aicina pievērst uzmanību cukura diabēta saistībai ar sirds un asinsvadu slimībām, kas neārstētas palielina smagu komplikāciju un  nāves risku. Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 - 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku, un saskaņā ar pasaules statistikas datiem vairāk nekā 50% otrā tipa cukura diabēta pacientu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ.  Savukārt Latvijā apkopotie dati no Slimību Profilakses un kontroles centra ziņojuma “Sirds un asinsvadu slimības un komorbiditāte”* liecina, ka tādiem nāves cēloņiem kā akūts miokarda infarkts, hipertensīvas slimības, smadzeņu infarkts jeb insults izplatītākā blakusslimība (kura nav cita sirds un asinsvadu slimība), bija cukura diabēts – tas atzīmēts 15,9% gadījumu. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds mazspējas darba grupas vadītāja, kardioloģe dr. Ginta Kamzola: “Pacientiem ar 2.tipa cukura diabētu ir daudz augstāks risks saslimt arī ar sirds mazspēju. Tāpat neārstēts cukura diabēts ietekmē nieru darbību un var būt iemesls paaugstinātam asinsspiedienam, kas, savukārt, var novest pie sirds funkcijas pasliktināšanās, kā arī veicināt sirds mazspējas attīstību. Lai neizveidotos šis “apburtais loks”, aicinām pacientus konsultēties ar savu ģimenes ārstu, pārbaudīt un kontrolēt visus svarīgos rādītājus (asinsspiedienu, holesterīna un cukura līmeni asinīs, pulsu un ķermeņa svaru), kā arī veikt elektrokardiogrammu, noteikt nātrijurētisko peptīdu (BNP vai NT-proBNP) līmeni asinīs, nepieciešamības gadījumā veikt arī ehokardiogrāfisko izmeklējumu, lai laicīgi atklātu sirds mazspējas risku. Un pats galvenais – rūpīgi sekot ārsta norādījumiem, lietot medikamentus un ievērot veselīgu dzīvesveidu.” Inese Mauriņa, pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja: “Pasaules Diabēta dienas priekšvakarā, vēlamies atgādināt, ka vislabāk ir darīt visu iespējamo, lai nesaslimtu ar 2.tipa cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām. Šīm slimībām ir līdzīgi riska faktori, kurus lielā mērā varam ieteikmēt paši, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un atsakoties no kaitīgiem ieradumiem. Nereti pacienti par diabētu uzzina tikai tad, kad jau noticis infarkts vai insults. Tāpēc vēlamies atgādināt par šo slimību ciešo saistību, kā arī negaidīt komplikācijas un pārbaudīt savu veselību, sākot ar vizīti pie ģimenes ārsta un profilaktisko veselības apskati. Šobrīd Latvijā pacientiem ir pieejami dažādi izmeklējumi un analīzes, kas palīdz savlaicīgi atklāt slimības, kā arī efektīvi un mūsdienīgi medikamenti cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai.” FAKTI Izplatītāko ne-SAS blakusslimību īpatsvars procentos no SAS mirušajiem, visiem mirušajiem 2015.-2022. gadā, vecuma grupā 18+ gadi    Diabēta saistība ar sirds un nieru slimībām Arvien vairāk pētījumu apliecina slimību savstarpējo saistību, kas krietni palielina pacientu komplikāciju un nāves risku. Sirds-nieru-vielmaiņas sistēmas (cardio-nefro-metabolic) traucējumi skar vairāk nekā 1 miljardu cilvēku pasaulē. Saskaņā ar globālu pētījumu datiem ~30% no sirds mazspējas pacientiem ir 2.tipa cukura diabēts,  33 – 64% no sirds mazspējas pacientiem ir hroniska nieru slimība, savukārt 50% no 2.tipa cukura diabēta pacientiem ir attīstījusies hroniska nieru slimība.   Biežākie sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori: Augsts asinsspiediens (hipertensija): palielina sirds slodzi un paaugstina slimību risku. Augsts holesterīna un triglicerīdu līmenis: veicina aterosklerozes un koronāro artēriju slimību attīstību. Augsts cukura (glikozes) līmenis asinīs: paaugstināts glikozes līmenis bojā asinsvadus un veicina diabēta attīstību. Smēķēšana: sašaurina asinsvadus un bojā asinsvadu iekšējo slāni. Liekais svars un aptaukošanās: palielina sirds slodzi un veicina iekaisuma procesus. Mazkustīgs dzīvesveids: samazina sirds un asinsvadu sistēmas efektivitāti. Neveselīgs uzturs: pārtikas produkti ar augstu piesātināto tauku, sāls un cukura daudzumu veicina sirds slimības. Gestācijas diabēts: sievietēm, kurām grūtniecības laikā ir bijis gestācijas diabēts, ir lielāka iespēja, ka vēlāk attīstītīsies 2. tipa cukura diabēts.   Atgādinām sirds veselības skaitļus, kuriem ir jāpievērš uzmanība:

• Asinsspiedienam pieaugušā vecumā ir jābūt ~120/80 mmHg.

Par paaugstinātu tiek uzskatīts asinsspiediens virs 140/90 mmHg.

• Pulsam miera stāvoklī ir jābūt līdz 70 sitieniem minūtē.

Par paātrinātu sirdsdarbības frekvenci miera stāvoklī tiek uzskatīts pulss virs 75 sitieniem minūtē.

• Holesterīna līmenis

Lai novērstu sirds un asinsvadu slimību risku, vissvarīgākais ir zināt un kontrolēt tieši „slikto“ jeb zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni (ZBLH). Saskaņā ar jaunākajām 2021.gada Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijām: Veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar mērenu/vidēju sirds un asinsvadu slimību risku “sliktajam” holesterīnam jeb ZBLH ir jābūt starp 1,8 – 2,6 mmol/l robežās Cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l. Cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti augsts risks) ZBLH līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l.

• Ķermeņa masas indeksam ir jābūt 18,5 – 24,9.

Formula: ĶMI = svars (kg) : augums (m)² Jums ir lieka ķermeņa masa, ja ĶMI = 25 – 29,9 Jums ir aptaukošanās, ja ĶMI ³ 30

• Cukura līmenim asinīs (tukšā dūšā) ir jābūt 3,3 – 6 mmol/l

Cilvēkam ar diagnosticētu cukura diabētu, saņemot terapiju, normāls cukura līmenis asinīs ir 6,1 – 6,9 mmol/l. Profilakses nolūkos ir būtiski ievērot veselīgu dzīvesveidu, kas ietver sabalansētu uzturu, regulāras fiziskās aktivitātes, stresa mazināšanu un veselīgu miegu, kā arī regulāras veselības pārbaudes. *https://www.spkc.gov.lv/lv/media/19971/download?attachment

Lai savlaicīgi diagnosticētu sirds mazspēju un sekmīgi uzraudzītu pacientus, kuriem tā jau ir diagnosticēta, Latvijā no 1.jūlija ir pieejama valsts apmaksāta mūsdienīga un efektīva diagnostikas metode - nātrijurētisko peptīdu noteikšana asinīs. Nātrijurētisko (B-tipa nātrijurētiskā  (BNP) vai N termināla pro-B tipa nātrijurētiskā (NT-ro-BNP)) peptīdu noteikšana ir viena no pamatmetodēm sirds mazspējas diagnostikā, kā arī ļauj sekot sirds mazspējas gaitai un ārstēšanas efektivitātei. Tā dod iespēju agrīni atklāt sirds mazspēju arī pacientiem ar citām slimībām, kā piemēram, cukura diabētu. Līdz šim nātrijurētisko peptīdu noteikšana nebija iekļauta valsts kompensēto laboratorisko izmeklējumu sarakstā. Ņemot vērā pasaules datus un tendences, ir aprēķināts, ka Latvijā sirds mazspēja varētu būt vairāk nekā 50 000 cilvēku. Latvijas Kardiologu biedrības Sirds Mazspējas darba grupas vadītāja dr. Ginta Kamzola: “Diemžēl daļa pacientu sirds mazspēju atklāj novēloti, kad tā jau ir progresējusi, līdz ar to pakļaujot sevi lielākam slimības izraisītu komplikāciju riskam, kas var novest pie biežām hospitalizācijām un, diemžēl, arī nāves. Nātrijurētisko peptīdu analīzes ļauj savlaicīgi diagnosticēt sirds mazspēju, lai uzsāktu atbilstošu ārstēšanu ar mūsdienīgiem un efektīviem medikamentiem, uzlabojot sirds mazspējas pacientu dzīves ilgumu un kvalitāti. Sirds mazspējai ir dažādas formas, tādēļ precīzākai sirds strukturālu un funkcionālu izmaiņu noteikšanai būs nepieciešama arī ehokardiogrāfija, kā arī etioloģijas noteikšanai var būt nepieciešami citi izmeklējumi. Īpaši svarīga loma nātrijurētisko peptīdu noteikšanai ir sirds mazspējas ar saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju diagnostikā, kas vairāk raksturīga pacientiem ar hipertensīvu sirds slimību, hronisku nieru slimību un cukura diabētu.” Kam pienākas valsts apmaksāts izmeklējums? Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, šo izmeklējumu saņems vairāki desmiti tūkstoši unikālo pacientu Latvijā. Izmeklējums tiek apmaksāts ar atbilstošas speciālitātes ārsta vai ģimenes ārsta nosūtījumu jebkurā laboratorijā, kurai ir noslēgts līgums ar Nacionālo Veselības dienestu, ja pacientam ir kāda no sekojošām diagnozēm: diabēts (E10 - E14), esenciāla (primāra) hipertensija (I10), hipertensīva sirds un nieru slimība ar (sastrēguma) sirds mazspēju un nieru mazspēju (I13.2), nestabila stenokardija (I20.0), citi stenokardijas veidi (I20.8), stenokardija, nenoteikta (I20.9), primāra plaušu hipertensija (I27.0), cita sekundāra plaušu hipertensija (I27.2), hroniska priekškambaru fibrilācija (I48.2), priekškambaru plandīšanās (I48.3), priekškambaru mirdzēšana un plandīšanās, nenoteikta (I48.9), sastrēguma sirds mazspēja (I50.0), kreisā kambara mazspēja (I50.1), sirds mazspēja, nenoteikta (I50.9), hroniska nieru slimība (N18). Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa: “Sirds mazspēja ir nopietna hroniska slimība, kas ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē. Savlaicīga diagnosticēšana un regulāra uzraudzība ir ļoti svarīga, lai novērstu komplikācijas un uzlabotu dzīves kvalitāti. Laboratoriskie izmeklējumi ir īpaši nozīmīgi sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta, nieru u.c. slimību savlaicīgai atklāšanai un ārstēšanās rezultātu kontrolei, tāpēc esam patiesi priecīgi, ka lēmumu pieņēmēji ir raduši iespēju beidzot arī Latvijā kompensēt šīs pacientiem tik būtiskās asins analīzes.” Kas ir nātrijurētiskie peptīdi un kāpēc tie ir svarīgi? Nātrijurētiskie peptīdi ir hormoni, ko izdala sirds muskuļšūnas pārmērīga iestiepuma rezultātā, ko parasti izraisa spiediena vai tilpuma pārslodze. Paaugstināts nātrijurētisko peptīdu līmenis var liecināt par sirds mazspēju pat pirms parādās citi slimības simptomi. Savlaicīga diagnoze ļauj ārstiem izvēlēties visatbilstošāko ārstēšanu un uzlabot pacienta prognozi. Svarīgākie nātrijurētiskie peptīdi: BNP (B-tipa nātrijurētiskais peptīds) un NT-proBNP (N-terminālais pro-B tipa nātrijurētiskais peptīds). Tie veidojas furīna ietekmē sašķeļoties prohormonam pro-BNP. BNP ir bioloģiski aktīvs, taču tā pussabrukšanas laiks ir samērā īss – aptuveni 20 min., NT-proBNP ir bioloģiski neaktīvs, taču tā pussabrukšanas periods ir daudz garāks – 70-120 min., tādēļ tam ir augstāka prognostiskā vērtība. Kāpēc tie tiek saukti par “nātrijurētiskiem”? Šis nosaukums ir saistīts ar to, ka šie peptīdi palīdz regulēt nātrija daudzumu organismā. Nātrijs ir svarīgs minerāls, kas ietekmē šķidruma daudzumu organismā un asinsspiedienu. Kad sirds strādā ar lielāku slodzi, šie peptīdi palīdz izvadīt lieko nātriju un lieko šķidrumu no organisma, tādējādi atvieglojot sirds darbu. Abiem šiem peptīdiem normas ir atšķirīgas, taču abu nātrijurētisko peptīdu līmeņa pieaugums ir proporcionāls sirds mazspējas izteiktības pakāpei. Turklāt šo peptīdu līmenis var būt paaugstināts arī citu slimību gadījumā, piemēram, hroniskas nieru slimības, aknu slimību, pneimonijas, sepses u. c. slimību gadījumā. Papildus informācija par veiktajām izmaiņām: https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-atbalsta-laboratorisko-izmeklejumu-pieejamibas-un-efektivitates-uzlabosanu https://www.vmnvd.gov.lv/lv/pakalpojumu-tarifi

Turpinot Sirds (maz)Spējas dienas aktivitātes aicinām uz izglītojošām aktivitātēm un veselības pārbaudēm sadarbībā ar Mārupes novada pašvaldību. 10. jūnijā dažādās Mārupes novada vietās notiks Sirds veselībai veltītas bezmaksas aktivitātes, uz kurām aicināts ikviens! Programma:  13.30-14.30 Ārstnieciskā vingrošana senioriem (Ilga, 29658809) Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29) 15.00-16.30 Lekcija par sirds mazspējas profilaksi (vadīs dr. Ginta Kamzola un Mārupes novada biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa) Mārupes Kultūras namā (Mārupē, Daugavas ielā 29) Dr. Kamzola pastāstīs vairāk par to, kas jādara, lai sirds spēj vairāk, kā savlaicīgi atpazīt sirds mazspēju un kāpēc ir svarīgi pievērst uzmanību arī dažādām blakus slimībām kā 2.tipa cukura diabēts/aptaukošanās, nieru slimība u.c. Savukārt biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa pasākuma sākuma daļā pastāstīs pamatlietas par riska faktoriem, veselīgu dzīvesveidu un soļiem, kas jāveic, lai pārbaudītu un kontrolētu savas sirds veselību u.c.  Būs arī dažādi bezmaksas izglītojoši materiāli par un ap sirds veselību. 15.00–19.00 Sirds un asinsvadu slimību risku pārbaude: Mārupes doktorātā (Mārupē, Pededzes ielā 10) Iedzīvotājiem no 30 līdz 60 gadu vecumam (ar iepriekšēju reģistrāciju, zvanot uz tālruņa numuru 20004039). 15.00-20.00 Sirds un asinsvadu slimību risku pārbaude: Ģimenes klīnikā (Babītes pagasta “Brekšos” (pie DUS “KOOL”)) Iedzīvotajiem no 30 līdz 60 gadu vecumam (ar iepriekšēju reģistrāciju, zvanot uz tālruņa numuru 20293225).   Sirds veselības dienas ietvaros Mārupes Doktorātā un Ģimenes klīnikā iedzīvotājiem iespējams veikt bezmaksas sirds veselības risku pārbaudes: -izmērīt asinsspiedienu un pulsu; -noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs (cukura līmeņa noteikšanai divas stundas iepriekš nav ieteicams ēst); -noteikt ķermeņa masas indeksu; -uztaisīt elektrokardiogrammu; -saņemt veselības aprūpes speciālista novērtējumu pastāvošam sirds veselības riskam un norādījumus par to, vai nepieciešams vērsties pie sava ģimenes ārsta un konsultēties par sirds veselības uzlabošanu. Svarīgi! Sirds veselības dienas ietvaros netiks sniegta ārsta konsultācija un izstrādāts ārstēšanas plāns. Sirds veselības dienas ietvaros varēs noskaidrot vai pastāv kādi riski, kas norāda uz nepieciešamību vairāk parūpēties par savu sirds veselību. *visi pasākuma dalībnieki saņems dāvanā uztura bagātinātājus sirds veselībai 19.00-20.00 Ārpustelpu vingrošana ar treneri un Mārupes novada uzņēmumu “Kusties.com” Pie Piņķu ūdenskrātuves (Andris, 22322885) 18.00–20.00 Ārpustelpu vingrošana Mārupes Valsts ģimnāzijas stadionā (Baiba, 26400932) Visi pasākumi ir bez maksas!